No ievainotajiem ronēniem izdzīvojuši divi.

DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa informēja, ka lielākā daļa ronēnu, kas tika nogādāti zooloģiskajā dārzā, bija ar nopietnām koduma brūcēm, kas parāda, cik būtiski roņu mazuļu laikā ir ierobežot pastaigas liedagā ar savā vaļā palaistiem suņiem.

Lai gan DAP ir konstatējusi atsevišķus gadījumus ar klaji nepareizu rīcību – ronēnu aizskaršanu un dzīšanu ūdenī, tomēr vērojams, ka sabiedrības izpratne par roņu mazuļiem liedagā kā normālu pavasara parādību ir augusi, par ko liecina gan saņemtie zvani, gan cilvēku ieraksti un diskusijas sociālajos medijos, pauda Ezeriņa.

Pēdējos sešos gados roņi ir fiksēti arī Latvijas upēs – Daugavā, Gaujā un Lielupē.

Taču šogad pirmo reizi novērots, ka roņu mazuļi iepeld saldūdens ezeros: Mazajā un Lielajā Baltezerā, Engures ezerā un Ķīšezerā. Lai arī ronēni fiksēti netipiskā ūdenstilpē, viņi visi bijuši labā stāvoklī un palīdzība tiem nebija nepieciešama, informē Reinika.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šajā pavasarī atsevišķi ronēni ir pametuši piekrastes zonas, lai dotos uz cilvēku apdzīvotām vietām: divi manīti Jūrmalas ielās, viens Vecāķu prospektā, vēl divi Skultes pusē, tostarp viens vairāk nekā 100 metrus no jūras, dzīvojamo māju tuvumā.

Lielākoties Latvijas piekrastē sastopams pelēkais un plankumainais ronis, abas sugas ir aizsargājamas. Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei visbiežāk nokļūst no Igaunijas.

Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošiem ledus laukiem, bet līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī tie nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.