Jūnijā Valsts policija saņēma informāciju par 48 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 16 šāda veida krāpšanu gadījumiem, savukārt jūlijā – par 52 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 32 gadījumiem, kad iedzīvotājiem patiešām izkrāpta nauda.

Statistika liecina, ka lielākoties iedzīvotāji policijā vēršas informācijas nolūkā, un nav iekrituši krāpnieku lamatās.

Tomēr aizvien ir daudz gadījumu, kad iedzīvotāji zaudējuši iespaidīgas naudas summas tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka krāpnieki parasti runā krieviski, cietušie lielākoties pārvalda krievu valodu un biežāk ir 45 līdz 77 gadus veci.

Līdzīgi kā iepriekš, telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas un banku darbiniekiem, “Google” pārstāvjiem un dažādiem finanšu speciālistiem. Zvanītāji gandrīz vienmēr runā krievu valodā un informē par zvana saņēmēja bankas kontā konstatētām problēmām, kas radušās aizdomīgu pārskaitījumu vai pirkumu gadījumā, vai arī izdomā citus stāstus.

Noziedznieki parasti runā ātri un izdara emocionālu spiedienu uz zvana saņēmēju, lai viņam nedotu laiku apdomāties, un pieprasa sekot viņu sniegtajām instrukcijām, pretējā gadījumā draudot ar sliktām un neatgriezeniskām sekām.

Krāpnieki pieprasa nosaukt bankas kontu paroles, “Smart- ID” kodus, bankas kartes numuru un tās CVC kodu un atklāt personas datus. Bieži vien tiek prasīts uzinstalēt datoros dažādas programmatūras, ar kuru palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju datoriem, lai veiktu nelikumīgas darbības.

Lai gan šādu krāpšanu gadījumu skaits samazinās un iedzīvotāji par šo fenomenu ir informētāki nekā kādreiz, un visbiežāk vēršas policijā ziņojot par krāpšanu mēģinājumiem, tomēr aizvien ir daudz gadījumu, kad izkrāptas iespaidīgas naudas summas.

Visvairāk naudas šomēnes izkrāpts kādai zemgalietei. 11.augustā policijas iecirknī saņemts iesniegums no pensijas vecuma sievietes, kurai līdzīgā veidā izkrāpts 41 200 eiro.

Šajā naudas summā ietilpst gan cietušās sievietes uzkrātie naudas līdzekļi, gan kredīti, kurus viņa paņēmusi, vadoties pēc krāpnieku instrukcijām.

Sieviete informēja policiju, ka viņai no dažādiem numuriem zvanījušas vairākas personas, kas uzdevušās par policijas un bankas slepenā dienesta darbiniekiem. Svešinieki paziņojuši, ka viņas bankas konts ir uzlauzts un tajā tiek veiktas krāpnieciskas darbības. Pēc krāpnieku pamācībām, sieviete savā telefonā instalēja programmatūru “Doctorweb Lite”, pēc kā no viņas tika izkrāpta nauda.

Savukārt 8.augustā policijā saņemts iesniegums no kāda kurzemnieka par to, ka viņam izkrāpti aptuveni 4 500 eiro. Vīrietis saņēmis zvanu no kādas personas, kura ar sevi neiepazīstināja, bet runāja par kriptovalūtu tēmu, sakot, ka esot iesaldēti viņa līdzekļi.

Sarunas laikā persona ieguva vīrieša uzticēšanos un panāca, ka viņš lejupielādē aplikāciju “AnyDesk”. Vīrietis rīkojies pēc krāpnieka instrukcijām, apstiprinot viņa darbības ar “Smart-ID” parolēm.

Saistībā ar šiem krāpšanu gadījumiem sākti kriminālprocesi.