Sākotnēji pieteikuma autori aicināja lietu izskatīt slēgtā procedūrā, ko pamatoja ar lietas materiālos pieejamo decembra Valsts drošības dienesta (VDD) vēstuli, kurai noteikta ierobežota pieejamība.

Tiesa šo prasību noraidīja, uzsverot, ka daļa vēstules jau izskanējusi publiskajā telpā, NEPLP atzinumā un arī VDD gada pārskatā.

Pamatojot savu pieteikumu, medijs “TV Rain” pārstāvošā puse vairākkārt uzsvēra, ka padomes piemērotā apraides atļaujas anulēšana televīzijas programmai bijusi nesamērīgs sods. Cita starpā advokāte Agnese Osīte Ābola pauda, ka apraides anulēšana nav pietiekami pamatota un konstatētie pārkāpumi nesniedz pietiekamu pārliecību par apdraudējumu valsts drošībai, kā to saskata NEPLP.

Tāpat pieteikuma iesniedzēji tiesā pauda uzskatu, ka NEPLP lēmuma pieņemšanas procesā nepilnīgi interpretējusi savas vadlīnijas un to darījusi pārāk plaši, balstoties uz pieņēmumiem.

Vienlaikus pausts, ka padomes lēmumā par apraides anulēšanu ņemts vērā arī tas, ka “TV Rain” par līdzīga veida pārkāpumiem sodīts arī Ukrainā. Advokātu ieskatā, citu valstu piemēri nav pietiekams pamats lēmumiem Latvijas teritorijā.

Komentējot latviešu valodas celiņa nenodrošināšanu “TV Rain” ēterā, kompānijas pārstāvji sacīja, ka ne šis, ne citi pārkāpumi nav bijuši ļaunprātīgi. Lielākoties tiem par pamatu bijušas tehniskas problēmas, un “TV Rain” darījis visu iespējamo, lai ievērotu likumu un normatīvo prasību īstenošanu.

Tāpat “TV Rain” pārstāvji sacīja, ka, lai arī netika nodrošināts valodas celiņš tiešraidēs, 40% kompānijas satura atkārtojumos pieejami subtitri latviešu valodā.

Attiecībā uz komunikācijas problēmām ar NEPLP “TV Rain” aizstāvji uzsvēra, ka NEPLP nav norādījusi, ka padomes sēdēs nepieciešams komunicēt latviski, tādēļ tulks tām netika prasīts. Saziņa ar kompāniju arī iepriekš notikusi krievu valodā, un tulka neesamība padomes sēdē bijusi pārpratums.

“TV Rain” pārstāvji tiesas sēdē pievērsa uzmanību mikroblogošanas vietnei “Twitter”, kur saistībā ar apraides anulēšanu un konstatētajiem pārkāpumiem daudzkārt viedokļus pauduši medija redaktori, žurnālisti un citas iesaistītās puses, par ko pēc tam arī paustas atvainošanās.

Šajā kontekstā tiesas sēdē tika norādīts arī uz NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa paustajiem viedokļiem “Twitter”, kas izteikti desmit gadus atpakaļ. NEPLP tika pārmests, ka Āboliņam par izteikumiem piedots, kamēr “TV Rain” – sodīts.

Lietas pieteicēju ieskatā, NEPLP lēmums apdraud vārda brīvību un demokrātijas pamatprincipus. Tāpat advokāti apgalvoja, ka “TV Rain” nekad nav atbalstījis Krievijas karadarbību Ukrainā un lēmums par apraides atļaujas anulēšanu ir diskriminējošs.

Tikmēr NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Dita Remberga uzsvēra, ka “TV Rain”, līdzīgi kā citiem medijiem, ir jāievēro likumā un normatīvajos aktos noteiktās normas, kuras kompānija ilgstoši un sistemātiski ignorējusi.

Cita starpā “TV Rain” ir piešķirta pārrobežu apraides atļauja, kas nosaka virkni specifisku prasību, tostarp latviešu valodas celiņa ieviešanu, lai Latvija nekļūtu par vietu, kur ārvalstu mediji reģistrē savus uzņēmumus un pārraida saturu, kas vietējam patērētājam nav pieejams.

Šo prasību “TV Rain” nav spējis nodrošināt pusgadu. Remberga arī vairākkārt norādīja, ka skaņu celiņš nav tas pats, kas subtitri, un likumdevēja prasības ir jāievēro neatkarīgi no apstākļiem.

Saskaņā ar Rembergas teikto, “TV Rain” ir zinājis par ieviešamajām prasībām, kuras kompānija iekļāvusi arī savās iekšējās vadlīnijās. Turklāt, lai arī iepriekš starp NEPLP un “TV Rain” bijusi mutiska vienošanās, ka valodas celiņš tiks ieviests ar kavēšanos, tam bija atvēlēts aptuveni divu mēnešu periods, nevis pusgads un vairāk.

Tāpat advokāte pauda, ka programmas, kurās konstatēti pārkāpumi, piemēram, Krievijas armijas dēvēšana par “mūsu armiju” vai Krimas attēlošana kā Krievijas daļa, pēcāk nerediģētas bijušas pieejamas arī atkārtojumos, kas liecinot par “TV Rain” attieksmi pret izdarītajiem pārkāpumiem.

Atbildot uz pārmetumiem par Āboliņa iepriekšējiem ierakstiem portālā “Twitter”, Remberga sacīja, ka viedoklis tika pausts tad, kad Āboliņš vēl nebija NEPLP loceklis vai priekšsēdētājs, bet gan privātpersona. Viņa uzsvēra, ka šis aspekts lietas kontekstā nav izskatāms.

Remberga minēja, ka patlaban “TV Rain” mēģina nokļūt Latvijā retranslējamo programmu sarakstā, taču nespēj iesniegt nepieciešamos dokumentus, kam jau trīs reizes lūgti precizējumi. Arī šie apstākļi liecinot par programmas attieksmi attiecībā uz Latvijas mediju vidi.

Vienlaikus NEPLP pārstāve vairākkārt norādīja, ka padome ir neatkarīga organizācija, kas ir tiesīga lemt par mediju vidi Latvijā, tostarp apraižu piešķiršanu un anulēšanu, atbilstoši likuma prasībām. Padomes ieskatā, ja būtu bijis pietiekams pamatojums šaubām par NEPLP lēmumu, “TV Rain” to būtu pārsūdzējis pirms soda samaksāšanas 10 000 eiro apmērā.

Turklāt arī patlaban, kad “TV Rain” sācis translēšanu Nīderlandē, NEPLP rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek pieļauti līdzīgi pārkāpumi, piemēram, Krievijas prezidentu saucot par “mūsu prezidentu”.

Tāpat Remberga pauda, ka NEPLP lēmuma pieņemšanas procesā ņēmusi vērā visu pārkāpumu kopsummu, kā arī kompānijas attieksmi un VDD vēstuli. Ja vēstules nebūtu, Remberga pauda, ka lēmums, visticamāk, būtu nemainīgs, jo VDD aicinājums vērtēt situāciju ir nevis pamats apraides atļaujas anulēšanai, bet gan tikai viens no apstākļiem.

Tiesas sēdes debatēs “TV Rain” pārstāvji atzina, ka NEPLP ir tiesības anulēt apraides atļauju, taču “TV Rain” ieskatā konstatētajos pārkāpumos draudu valsts drošībai neesot. Turklāt kompānija atlaidusi darbinieku, kas tiešraidē paudis Krievijai labvēlīgu nostāju.

Pieteicēja ieskatā ar noteiktajiem sodiem un attiecīgu darbinieku atlaišanu būtu bijis gana, lai apraides atļauja netiktu anulēta, jo iespējamie apdraudējumi tika novērsti.

Tāpat “TV Rain” advokāti norādīja, ka NEPLP pirms apraides piešķiršanas esot zinājusi visus apstākļus par to, kas ir “TV Rain” un no kurienes medijs nāk, tādēļ padomei esot bijis jārēķinās ar iespējamiem riskiem.

Tikmēr Remberga uzsvēra, ka visiem Latvijā strādājošajiem medijiem ir jāpakļaujas normatīvajiem aktiem un tiem nav tiesību izplatīt maldinošu vai neprecīzu informāciju.

Padomes ieskatā jebkurš aicinājums atbalstīt Krievijas armiju ir valsts drošības jautājums, par ko pienākas arī attiecīgs sods. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir jādarbojas valsts sabiedrības interesēs, skaidroja NEPLP pārstāve.

LETA jau vēstīja, ka otrdien Administratīvā rajona tiesa sāka iztiesāt lietu par NEPLP lēmumu atņemt apraides atļauju Krievijas neatkarīgajai programmai “Doždj”.