Tiesa secināja, ka nav konstatēti Kriminālprocesa likumā norādītie apstākļi, kas nepieļautu prokurores Petrovas turpmāku piedalīšanos kriminālprocesā. Tāpat netika konstatēts nepārprotams personisks konflikts starp prokurori un Toro vai tādi objektīvi apstākļi, kas procesa dalībniekiem pamatoti dotu iemeslu uzskatīt, ka prokurore ir personiski ieinteresēta lietas iznākumā.

Uz nākamo tiesas sēdi, kas paredzēta 23. oktobrī, plānots pratināt lieciniekus.

Jau ziņots, ka trešdienas tiesas sēdē Toro apgalvoja, ka prokurore nav objektīvi izvērtējusi iespējamu nelikumīgu datu iegūšanu par Toro pārvietošanos Spānijā.

Viņš norādīja, ka informācija par viņa izmantotajiem transportlīdzekļiem un atrašanās vietām iegūta nelikumīgas novērošanas rezultātā, turklāt Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm neesot tiesību veikt šādas darbības ārvalstīs bez starptautiskās tiesiskās palīdzības procedūrām.

Toro apgalvoja, ka Petrova un prokurore Lita Brumermane esot atbalstījušas šādu pierādījumu izmantošanu, tādējādi pieļaujot viņa pamattiesību un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu.

Tāpat Toro apgalvoja, ka saistībā ar, viņaprāt, īstenoto izsekošanu un novērošanu pret viņu un viņa ģimeni esot veikti uzbrukumi, bijuši mēģinājumi viņu nogalināt, kā arī izpostīti īpašumi.

Savukārt Petrova tiesā uzsvēra, ka viņas dalība lietā nav saistīta ar personīgiem motīviem vai atriebību, bet gan ar profesionālo pienākumu izpildi, norādot, ka šī lieta no citām viņas izmeklētajām lietām neatšķiras.

Toro jau iepriekš bija lūdzis tiesu noraidīt prokurores Petrovu un Brumermani, jo, viņaprāt, šīs valsts apsūdzības uzturētājas neieturēja neatkarīgu pozīciju un aizstāvēja liecinieci. Tiesa neapmierināja Toro lūgumu.

Toro apsūdzēts par personu grupā veiktu izspiešanu pret kādu personu, pieprasot bez tiesiska pamata atdot mantu, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo un viņa tuviniekiem, kā arī par neslavas celšanu personām masu saziņas līdzeklī.

Kriminālprocesā apsūdzība celta divām personām. Saskaņā ar tiesu kalendāra datiem tie ir Toro un jau iepriekš par krāpšanām tiesātais Gints Lazdiņš.

Saskaņā ar apsūdzību, Toro apgalvojis, ka cietušais vainojams viņa laulības izjukšanā un sievas aiziešanā no ģimenes. Tādēļ viņam radies nodoms sociālo tīklu vietnēs “Facebook” un “Instagram”, kā arī saziņas lietotnē “Telegram” publicēt izdomātus apgalvojumus, lai iegūtu no cietušā materiālu labumu.

Bez jebkāda tiesiska pamata sākotnēji no cietušā pieprasīti 15 000-20 000 eiro, taču vēlāk summa sasniegusi pat 200 000 eiro, norādīts apsūdzībā. Pēc abu apsūdzēto savstarpējās vienošanās otrs iesaistījies kā starpnieks nozieguma īstenošanā.

Ņemot vērā, ka cietušais pieprasītos finanšu līdzekļus nesamaksāja, viens no apsūdzētajiem, īstenojot izteiktos draudus, vairākkārtīgi ievietoja publikācijas, kurās nepārprotami izteikti cieņu un godu aizskaroši apgalvojumi, tādējādi izdarot morālu spiedienu uz cietušo. Tāpat regulāri ticis draudēts un īstenotas darbības, kas tika vērstas uz cietušā reputācijas neatgriezenisku bojāšanu, rakstīts apsūdzībā.

Papildu tam viens no apsūdzētajiem izdarījis citu noziedzīgu nodarījumu, proti, tīši izplatījis apzināti nepatiesus, personas apkaunojošus izdomājumus masu saziņas līdzeklī, ceļot neslavu vēl citām personām.

Ne Toro, ne Lazdiņš savu vainu izdarītajā nodarījumā neatzīst.

Kriminālprocesā par cietušajiem atzītas trīs personas. Viens no cietušajiem ir uzņēmējs Agris Evertovskis.

Toro iepriekš sociālajos medijos vainojis Evertovski par viņa ģimenes izjaukšanu, kas novedis pie laulības šķiršanas ar sievu un bērnu māti Kristu. Ar Toro vārdu saistītos kanālos dažādās sociālās saziņas vietnēs it kā aizmiglotā veidā tikuši izplatīti dažādi pieļāvumi un apvainojumi arī par citām sabiedrībā vairāk un mazāk zināmām personām.

Toro “Facebook” apgalvoja, ka galvenā lieciniece lietā ir Krista Gobzema, bet vēl viena persona cietušā statusā ir Gothards Māris Gulbis.

Lazdiņš iepriekš figurēja kā viens no apsūdzētajiem bijušā Jūrmalas domnieka Māra Dzenīša un citās krimināllietās.