Pieteikuma iesniedzēji bija Rīgas apgabaltiesas tiesneši Normunds Riņķis, Iveta Stuberovska un Olita Blūmfelde, kā arī divi Zemgales apgabaltiesas tiesneši – Svetlana Maršāne un Visvaldis Sprudāns.

Kā vēsta Latvijas Televīzija, Rīgas apgabaltiesa informējusi, ka visiem trim tiesnešiem, kuri sertifikātus neuzrādīja, novembrī atvērtas “slimības lapas”. Vienā gadījumā tiesnesis saslimis ar Covid-19, vēl vienā pēc darbnespējas tiesnesis devies atvaļinājumā, taču norādījis, ka vakcinācija ir uzsākta. Līdz ar to šaubas par iespēju darbu turpināt paliekot par vienu tiesnesi.

“Saistībā ar šo tiesnesi pašlaik nav zināms, vai viņa darbnespēja būs ilgstoša. Kad par to būs iegūta precīzāka informācija, tiks lemts par viņa tiesvedībā esošo lietu pārdalīšanu citiem tiesnešiem,” informējis Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Savukārt Zemgales apgabaltiesā nevakcinētie tiesneši Sprudzāns un Maršāne darbu turpina, taču attālināti.

Lai saprastu, kā rīkoties tālāk, Zemgales apgabaltiesa gaidot administratīvās tiesas spriedumu. Lietas tiesnese Ilze Freimane gan uzsvērusi, ka “tas, vai vakcinācijas pienākuma nepildīšana ir pamats vai nav pamats atstādināt no amata, ir disciplinārkolēģijas jautājums”.

Šī ir otrā šāda veida lieta, kas nonākusi līdz pirmās instances tiesas spriedumam, un abās lietās pieteikumi noraidīti. Kā pirmo tiesa noraidīja Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību pret vakcinēšanās pienākumu. Kopumā tiesa ir saņēmusi jau ap 200 šāda veida prasību pieteikumus.

Kā Ruckas lietas spriedumā skaidroja Administratīvā rajona tiesa, prasība pret obligāto vakcinēšanos tika noraidīta, jo labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu.

Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas neizpildes gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa secināja, ka valdības rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības un sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

Covid-19 ierobežošanai Ministru kabinets noteica, ka publiskajā sektorā nodarbinātajiem līdz 15.novembrim ir jāvakcinējas pret Covid-19, bet tiem, kuri līdz šim datumam bija sākuši vakcinācijas kursu, taču vēl nebija saņēmuši Covid-19 vakcinācijas sertifikātus, varēja turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15.decembris.

Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Nodarbinātajiem, kurus darba devējs, izvērtējot riskus, informēja par pienākumu vakcinēties, ir jānoslēdz vakcinācijas kurss līdz 15.decembrim.

Šonedēļ valdība lēma, ka no 15.decembra stādāt klātienē varēs arī tās personas, kuras būs saņēmušas vai nu vienīgo “Johnson & Johnson”, vai abas pārējo ražotāju Covid-19 vakcīnas devas, taču vēl nebūs pagājušas 14 dienas vakcinācijas sertifikāta saņemšanai.

Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks varēs turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu.