Palkova vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, sniedzot atzinumu par likumprojektu, norāda, ka likuma grozījumi nosaka, ka ārzemniekiem, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ir nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskie aizbildņi, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju tikai gadījumos, ja Latvijā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādību.

Tiesībsardze norāda, ka šāda likuma pantu redakcija var ierobežot Latvijas nepilngadīgā pilsoņa vai nepilsoņa tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un tiesības īstenot saskarsmi un ciešas radnieciskas saiknes ar savu vecāku.

Civillikums nosaka, ka aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu, kas ietver viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Vecāki ir sava bērna dabiskie aizbildņi.

Savukārt Civillikuma 181. pants nepārprotami nostiprina bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem, arī gadījumos, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem.

Turklāt jebkurai personai ir pienākums atturēties no darbībām, kas varētu negatīvi ietekmēt bērna attiecības ar kādu no vecākiem, atzīmē Palkova.

ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikts dalībvalstīm pienākums nodrošināt, lai neviens bērns netiktu šķirts no vecākiem pret viņu gribu, izņemot tos gadījumus, kad šāda šķiršana ir bērna interesēs.

Kā spriež tiesībsardze, piedāvātie grozījumi var ierobežot Satversmes 96. pantā garantētās bērna tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kā arī Civillikuma 181. pantā nostiprinātās tiesības uz saskarsmi ar vecāku.

“Nepilngadīgam Latvijas pilsonim vai nepilsonim tādējādi var tikt liegta iespēja dzīvot Latvijā pilnvērtīgā ģimenē kopā ar abiem vecākiem. Tas nostādītu bērnu un viņa ģimeni izvēles priekšā – vai nu bērns aug Latvijā bez viena no vecākiem, vai arī ģimene ir spiesta pamest Latviju, lai saglabātu ģimenes vienotību,” skaidro Palkova.

Tiesībsardze atzīmē, ka saskaņā ar Satversmes 116. pantu cilvēka pamattiesības var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs.

Palkova, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, secina, ka šāds ierobežojums uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai tiek plānots, lai novērstu gadījumus, kad ārvalstnieki saņem termiņuzturēšanās atļauju, lai gan faktiski nerūpējas par bērnu.

Proti, ārzemnieks ir reģistrēts kā uzturlīdzekļu parādnieks un neveic bērna ikdienas apgādību.

Tiesībsardze piekrīt – ja ārzemniekam ir bērns – Latvijas pilsonis vai nepilsonis, par kuru viņš faktiski nerūpējas un neuztur ar viņu saskarsmi, zūd faktiskais pamats viņam izsniegt uzturēšanās atļauju.

“Šādos gadījumos bērna tēvam vai mātei nav pamata izsniegt uzturēšanās atļauju. Taču likumprojekta tiesiskais regulējums ir plašāks un attiecas arī uz visiem tiem gadījumiem, kad ārzemnieks īsteno bērna aizgādību un saskarsmi – neatkarīgi no tā, vai dzīvo vai nedzīvo ar bērnu vienā mājsaimniecībā,” skaidro Palkova.

Viņa vērš uzmanību, ka šāds regulējums būtu pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) vairākos nolēmumos ir norādījusi, ka, ja ES pilsoņa – bērna – vecākam vai aizbildnim tiek liegta uzturēšanās dalībvalstī, tas var novest pie tā, ka tiek ierobežota arī paša bērna kā ES pilsoņa tiesību īstenošana atbilstoši līguma par ES darbību 20. pantam, atzīmē tiesībsardze.

Turklāt, kā norāda Palkova, EST ir norādījusi, ka, lemjot par to, vai ES pilsoņa tiesības tiek aizskartas, ja viņa vecākam tiek liegta termiņuzturēšanās atļauja, par izšķirošu nevar uzskatīt to, ka vecāks, trešās valsts valstspiederīgais, ne vienmēr ir uzņēmies šā bērna ikdienas aprūpi vai to, ka otrs vecāks, ES pilsonis, varētu uzņemties bērna ikdienas un faktisko apgādību.

“Regulējumā ieviešot automātisku, formālu kritēriju – cita aizbildņa esība Latvijā -, netiek ievērots bērna labāko interešu prioritātes princips, jo bērnam var tikt liegta iespēja uzturēt un īstenot ciešu personisku saikni un saskarsmi ar vienu no vecākiem,” pauž Palkova.

Viņa aicina komisiju pārskatīt piedāvātos grozījumus, atsakoties no vispārēja aizlieguma saņemt uzturēšanās atļauju, ja par bērnu Latvijā var rūpēties cits aizbildnis.

Palkovas ieskatā, regulējumā var paredzēt individuālu pieeju katra gadījuma izvērtēšanai, noskaidrojot, vai ārzemnieks, tostarp Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis, faktiski īsteno bērna aizgādību un saskarsmi, piemēram, nodrošina uzturlīdzekļus, uztur personiskas attiecības ar bērnu vai citādi pilda vecāka aizgādības pienākumus.