Deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē trešdien sprieda par to, kā darbojas tiesību aizsardzība nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem bez pavadības.

2023. gada nogalē birojs bija jau vērsies ar vēstuli Ministru kabinetam, kurā prasīja risināt esošo problēmu, jo vairākas pašvaldības ar esošajiem resursiem netika galā ar nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem.

Jautājums nebija izkustējies, bet šogad Ropažu novada pašvaldība visām iesaistītajām institūcijām norādīja, ka pašvaldībai faktiski jāizsludina ārkārtas situācija attiecībā uz šīs bēgļu grupas uzņemšanu, jo ar esošajiem līdzekļiem un personālu patvēruma meklētāji nevar būt apkalpoti.

Ropažu novads informēja, ka šādā apjomā novada bāriņtiesa vairs nepildīs pienākumus, kamēr netiks sniegts valsts atbalsts jeb viena dotēta slodze bāriņtiesas darbiniekam.

Iekšlietu ministrijas pārstāvji norāda, ka ir gatavs likumprojekta uzmetums, notikušas pirmās sanāksmes ar ministrijām par patvēruma meklētājiem kopumā, tai skaitā arī par nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji deputātus informēja, ka visvairāk nepilngadīgo bēgļu ierodas no Somālijas, kā arī no Afganistānas un Eritrejas. Maza daļa no tiem ir jaunieši ap 14 gadu vecumu, bet lielākā daļa ir jaunieši virs 16 gadiem.

Tāpat ir vērojama tendence, ka daudziem patvēruma meklētājiem nav līdzi dokumentu vai tie tiek apzināti slēpti. Šādos gadījumos tiek veikta ekspertīze, kurā mēģina noteikt cilvēka iespējamo vecumu.

Ir fiksēti arī gadījumi, kad patvēruma meklētāji uzdodas par nepilngadīgiem, bet vēlāk atzīstas, ka viņi ir 18 vai vairāk gadu veci.