Individuālie mācību piederumi ir kancelejas piederumi, piemēram, piemēram, penālis, daži rakstāmpiederumi, un krāsojamā grāmata brīvam brīdim. Ja vecāks uzskata par nepieciešamu, bērnam var iegādāties arī darba burtnīcu brīviem brīžiem.

Savukārt tādas kancelejas preces kā zīmuļi, krītiņi, dzēšgumijas, flomāsteri, līme, zīmuļu asināmie, otas, guašas krāsas, akvareļus un citas būtu jānodrošina bērnudārzam, atzīmēja tiesībsargs.

Bērnudārzam būtu jānodrošina arī ar zīmēšanas albumiem, aplikāciju papīru, krāsaino kartonu, laminēšanas papīru, plastilīnu, šķērēm, sīklietām priekš rokdarbiem, mācību burtnīcām, paliktņiem, laminējamiem izdales materiāliem.

Lai nodrošinātu bērna higiēnu, vecākiem jāiegādājas zobu suka, mitrās salvetes, papīra kabatlakatiņi, neplīstoša glāzīte, autiņbiksītes, vienreizējie paladziņi, ķemme, pidžama, auduma maisiņi apaviem, drēbes, treniņtērps, apavi sportam un dejām, tērps ritmikas nodarbībām, maiņas apavi, baseina piederumi, svētku drēbes, lacīte ēšanai, kā arī priekšauts un cepure, uzskaitīja tiesībsargs. Ja ir nepieciešams, bērnam jāiegādājas individuālā ūdens pudele.

Par tādu higiēnas preču nodrošināšanu kā gultas veļu, salvetēm, tualetes papīru, dvieļiem, ziepēm, dzeramo ūdeni jādomā bērnudārzam. No vecākiem nedrīkst prasīt iegādāties arī kapsulas trauku mazgājamai mašīnai, svētku dekorācijas, interjera priekšmetus, plāksterus un pārtikas produktus.

Tiesībsargs uzsvēra, ka prakse iekļaut mācību piederumu sarakstā tādus mācību līdzekļus, kas jānodrošina skolai, neatbilst labas pārvaldības principiem un nav pieļaujama. 

Vecākiem, kas saņēmuši pedagoga izsniegtus sarakstus sākotnēji būtu jāvēršas pie iestādes vadītāja un jālūdz pārskatīt saraksts. Ja neizdodas situāciju atrisināt, iestādes vadītāja rīcība ir apstrīdama dibinātājam, savukārt dibinātāja rīcība – administratīvajā rajona tiesā. Vecāki ir tiesīgi vērsties arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā un pie tiesībsarga.