Iesniegums ir pieņemts, līdz ar to Melnis ir atvaļinājies no dienesta armijā.

Jau vēstīts, ka Melni šim amatam izvirzīja Siliņa pēc iepriekšējā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atlaišanas.

Tomēr Sprūda pārstāvētajai partijai “Progresīvie” neredzot iespēju turpināt darbu šādā valdībā, tā izjuka.

Tiekot nominēts amatam, Melnis aģentūrai LETA maija sākumā teica, ka “vēlas grūdienu” Ukrainas pieredzes pārņemšanai Latvijas armijas attīstībā un apņemas atbalstīt NBS komandieri Kasparu Pudānu “drošām debesīm” Latgalē.

Melnis norādīja, ka, viņam nokļūstot amatā, būs trīs galvenās prioritātes.

Pirmkārt, turpināt ministrijā sāktos darbus, galveno uzsvaru liekot uz Ukrainas pieredzes pārņemšanu un integrēšanu bruņoto spēku pieredzē un zināšanās.

Otrkārt, militārās industrijas ekosistēmas pilnveidošana, sakārtošana un integrēšana aizsardzības nozarē, lai bruņotie spēki varētu efektīvāk strādāt un pildīt uzdevumus.

Trešā prioritāte būšot NBS spēju pārorientēšana šodienas un rītdienas vajadzībām.

Vaicāts, kas līdz šim liedza ieviest Ukrainas pieredzi NBS, Melnis atbildēja, ka šo pieredzi nepieciešams ieviest daudz ātrāk un vairāk.

Ukrainas karavīri jau ir dalījušies ar savu pieredzi, taču nepieciešamas gan sistēmas, gan sistemātiska pieeja, viņš teica.

“Gadījums ar dronu ielidošanu un austrumu robeža ir kārtīgs pamats, lai varētu nofokusēties. Uzaicināt Ukrainas speciālistus uz Latviju, kā arī braukt un skatīties, kā ukraiņi izmanto šīs sistēmas un strādāt kopā ar industriju maksimāla efekta palielināšanai. Es negribētu teikt, ka kāds nav izdarījis līdz galam savu darbu. Varbūt tas ir lēnāk gājis, bet tāpēc ir vajadzīgs grūdiens,” uzsvēris Melnis.

Pēc ministra pilnvaru laika Melnis plānojot atgriezties NBS, ja NBS komandieris redzēšot vajadzību pēc viņa zināšanām.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja jaunu Ministru kabinetu veidot Apvienotā saraksta (AS) Saeimas deputātam Andrim Kulbergam, kura pārstāvētā frakcija līdz šim strādāja parlamenta opozīcijā.

Kulberga vadībā tika panākta vienošanās valdībā sadarboties četriem politiskajiem spēkiem – Apvienotajam sarakstam, Nacionālajai apvienībai, “Jaunajai vienotībai” un Zaļo un zemnieku savienībai.

Arī pēc šīm norisēm “Jaunā vienotība” nolēma uzturēt Meļņa kandidatūru aizsardzības ministra amatam.

Par Kulberga izveidoto Ministru kabinetu Saeima balsos ceturtdien.