Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. “Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze,” aģentūrai LETA piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka “Pienava wind” būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no “tukšām runām” nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Galviņš skaidro, ka Krievijas atkārtoti izvērstais karš Ukrainā dienaskārtībā ir ienesis jaunus izaicinājumus, līdz ar to nacionālu interešu projektu vairs nav iespējams vērtēt tikai no savas viensētas prizmas.

“Tā būtu bezatbildīga rīcība, tāpēc varu apsveikt Tukuma novada domi, kas apzinājās, ka šis nav balsojums tikai par novada attīstību, vietējo labklājību, bet arī par Latvijas enerģētiskās neatkarības, drošības un labklājības stiprināšanu. Ceru, ka arī Dobeles novada dome rīkosies tikpat izlēmīgi, atbalstot projektam blakus esošo “Dobele wind” projektu,” cer Galviņš.

Viņš skaidro, ka ir paredzēts, ka “Pienava wind” tiks uzstādītas vismaz 22 vēja turbīnas ar katras jaudu virs 6 megavatiem (MW). Ja tiktu īstenots arī blakus esošā “Dobele wind” vēja parka projekts, tad šie parki kopā ik gadu spētu saražot 700-1000 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas būtu pielīdzināms 10% no kopējā Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa. 

Šobrīd notiek darbs pie “Pienava wind” tehniskā projekta izstrādes. Tāpat iecerētajā parka teritorijā uzstādīts 140 metrus augsts meteoroloģiskais masts, lai iegūtu precīzākus vēja ātruma datus, kā arī fiksētu citus meteoroloģiskos parametrus, tādējādi precīzāk prognozējot vēja parka darbības rezultātus, informē Galviņš.

Kā vēstīts, Administratīvā apgabaltiesa 10.maijā nosprieda apmierināt SIA “Pienava wind” pieteikumu, kas iesniegts pret Tukuma novada domi, tādējādi secinot, ka domes lēmums iepriekš aizliegt uzņēmumam vēja parka tapšanu bijis prettiesisks.

Tiesa uzdevusi Tukuma novada domei izdot “Pienava wind” labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu akceptēta kompānijas paredzētā darbība – vēja elektrostaciju parka “Pienava” būvniecība Tukuma novadā, viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Apgabaltiesa atzina, ka ietekmes uz vidi procesā ir konstatētas un Vides pārraudzības valsts birojs ir pārbaudījis visas iespējamās paredzētās darbības ietekmes, konstatējis to būtiskumu, apsvēris to, vai un kā ietekmes var mazināt vai novērst, biroja atzinumā ietvertie argumenti ir detalizēti vērtēti.

Samērojot dažādas intereses, Administratīvā apgabaltiesa ņēma vērā to, ka paredzētā darbība atbilst Tukuma novada teritorijas plānošanas dokumentos atļautajai izmantošanai, ka ietekme uz iedzīvotāju veselību un dzīvnieku sugām vai nu nav, vai ir minimāla, kā arī pastāv ietekmju novēršanas un samazināšanas pasākumi.

Tā kā paredzētās darbības vietas apkārtnē atrodas gan izklaidus apdzīvotas vietas, viensētas un atsevišķi kultūras pieminekļi un ka šādi apstākļi ir konstatējami praktiski visā Latvijas teritorijā, ka būtiskākā paredzētās darbības ietekme ir ietekme uz ainavu, bet vienlaikus svarīgas sabiedrības intereses ir arī uz nelabvēlīgo klimata pārmaiņu samazināšanu, Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka paredzētās darbības vieta ir piemērots un optimāls variants, kurā paredzēto darbību atļaut.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja “Pienava wind” vienīgā īpašnieka SIA “Eolus” valdes loceklis Galviņš, “Pienava wind” attīstības projekts ir precedents, kura rezultāts kopumā ir sava veida atskaites punkts tam, vai Latvijā vēja parki paliks tikai “uz papīra”, vai tomēr tiks uzbūvēti.

“Eolus” reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas īpašnieks ir Zviedrijas uzņēmums “Eolus Vind”.

Kompānijai “Eolus” Latvijā ir desmit meitasuzņēmumi “Audruves Wind”, “Gulbji Wind”, “Melderi Wind”, “Virzas Wind”, “Dobele Wind”, “Mekji Wind”, “Osi Wind”, “Unas Wind”, “Valpene Wind” un “Pienava Wind”.