Braže Tallinā tikās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru, ārlietu ministru Margusu Cahknu un parlamenta Ārlietu komitejas vadītāju Marko Mihelsonu, apspriežot aktuālos Baltijas valstu reģiona un starptautiskās dienaskārtības jautājumus, atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī iespējas attīstīt Latvijas un Igaunijas divpusējo sadarbību.

Tiekoties ar Igaunijas augstākajām amatpersonām, Latvijas ārlietu ministre Latvijas un Igaunijas kaimiņattiecības un sadarbību novērtējusi kā izcilu.

“Sarežģītie ģeopolitiskie apstākļi un kopīgais atbalsts Ukrainai ir vēl ciešāk satuvinājis kaimiņus un draugus,”

izteikusies politiķe.

Latvijas un Igaunijas amatpersonas paudušas gandarījumu par divpusējo sadarbību un intensīvo vizīšu apmaiņu.

Sarunu biedri bijuši vienisprātis par abu valstu stingro partnerību gan divpusēji, gan reģionālos un daudzpusējos formātos, tostarp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jeb NB8 sadarbības formātā, Eiropas Savienībā, NATO un ANO.

Apspriežot drošības situāciju reģionā, tostarp gatavošanos gaidāmajam NATO samitam Vašingtonā, ministre uzsvēra NATO aizsardzības plānu īstenošanu, atbalstu Ukrainai, Krievijas ierobežošanu, kā arī Latvijas un Igaunijas pieredzi cīņā ar Krievijas radīto hibrīdo apdraudējumu, tostarp sabiedrības iesaisti valstu noturības stiprināšanā.

Sarunu puses solījušas turpināt “visaptverošu atbalstu Ukrainai un tās atjaunošanai, stiprināt sankcijas pret Krieviju un cīnīties pret to apiešanu, kā arī iestāties par to, lai Krievija pilnībā atbildētu par tās agresiju”.

Vizītes laikā notika arī apaļā galda diskusija ar ekspertiem Igaunijas Starptautiskajā aizsardzības un drošības centrā (ICDS) par Krievijas draudiem noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai.

Gan Latvijas, gan Igaunijas pārstāvji bija vienisprātis, ka ir jāturpina strādāt reģionāli svarīgu transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanā, īpaši uzsverot “Rail Baltica” nozīmi.

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien Tallinā tikšanās laikā ar Latvijas ārlietu ministri norādīja, ka cieša sadarbība kopīgos infrastruktūras projektos palīdz būtiski uzlabot Baltijas reģiona drošību.

“Igaunijas un Latvijas kritiskās infrastruktūras enerģiska stiprināšana un kopīgu transporta projektu veicināšana ir svarīga mūsu drošības un noturības sastāvdaļa,” pavēstīja Kariss.

Tika apspriesti arī veidi, kā koordinēt abu valstu rīcību, turpinot sniegt vispusīgu atbalstu Ukrainai, ņemot vērā gan gaidāmo miera konferenci Šveicē, gan NATO Vašingtonas samitu.

“Mums ir jāuzrauga gatavošanās miera konferencei Šveicē, lai miera plāns pilnībā atbilstu ANO Statūtiem un lai tajā galvenā uzmanība tiktu pievērsta Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai,” sacīja Kariss.