Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Maksims Neroba.

Viņš atzīmē, ka patlaban Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta devītās daļas otrais punkts paredz Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram pēc amata pienākumu beigām atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Savukārt šā panta 13. daļa vispārīgi paredz, ka atlaišanas pabalstu neizmaksā, ja amata tiesiskās attiecības izbeigtas pēc pašas amatpersonas iniciatīvas.

Taču likumā nav atsevišķi noregulēta situācija, kad Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs pats neatkāpjas, bet beidz pildīt amata pienākumus saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kura dēļ amatpersona zaudējusi amatu, pausts iniciatīvā.

Iniciatīvas mērķis ir noteikt skaidru atlaišanas pabalsta izmaksas kārtību tieši šādās situācijās.

Kā norāda Neroba, iniciatīva neattiecas uz Saeimas deputātu pabalstiem, jo tiem likumā ir noteikts atšķirīgs pabalsta piešķiršanas pamats un izmaksas kārtība.

Neroba rosina grozīt normatīvos aktus, nosakot īpašu atlaišanas pabalsta izmaksas kārtību Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem gadījumos, kad amata zaudēšana ir saistīta ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Iniciatīva paredz noteikt, ka, ja amatpersonas amata pienākumu izbeigšana ir tieši saistīta ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu un par attiecīgo rīcību ir sākts kriminālprocess, kurā tiek vērtēta šīs amatpersonas iespējamā noziedzīgā rīcība, atlaišanas pabalsta izmaksu atliek līdz galīgajam nolēmumam kriminālprocesā.

Ja persona tiek attaisnota vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, atlaišanas pabalstu izmaksā pilnā apmērā.

Savukārt, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu persona tiek atzīta par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā, kura dēļ tā zaudējusi amatu, atlaišanas pabalstu neizmaksā, paredz iniciatīva.

Iniciatīvā rosināts atlaišanas pabalstu neizmaksāt arī tad, ja kriminālprocess par attiecīgo rīcību tiek izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata.

Nerobas ieskatā šāds regulējums saglabātu nevainīguma prezumpciju, jo kriminālprocesa sākšana pati par sevi neradītu tiesību uz pabalstu galīgu zaudēšanu, bet vienlaikus nepieļautu pabalsta izmaksu, pirms ir zināms kriminālprocesa galīgais rezultāts.

Viņš uzskata, ka šāds regulējums skaidri nošķirtu parastu politiska amata pienākumu izbeigšanos no situācijas, kad amata zaudēšana ir saistīta ar kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kura dēļ amatpersona zaudējusi amatu.

Tāpat tad atlaišanas pabalsts netiktu izmaksāts pirms kriminālprocesa galīgā rezultāta, vienlaikus saglabājot personas tiesības saņemt pabalstu pilnā apmērā, ja persona tiek attaisnota vai process pret to tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata, norādīts iniciatīvā.

Tas radītu skaidru un vienveidīgu atlaišanas pabalsta izmaksas kārtību situācijās, kuras pašreizējais regulējums atsevišķi neparedz, pauž autors.

Jau ziņots, ka 12. septembrī pie stūres 3,09 promiļu alkohola reibumā tika pieķerts nu jau bijušais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.

Par notikušo tika sākts kriminālprocess un Uzulnieka politiskais spēks – Zaļo un zemnieku savienība – atsauca viņu no ministra amata, taču, neraugoties uz to, viņam būs iespēja saņemt kompensāciju par atbrīvošanu no amata.