Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Keira Ilstere.

Viņa atzīmē, ka šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem bērniem.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem šis valsts pabalsts ir 160 eiro mēnesī.

Ilstere atzīmē, ka celiakija ir autoimūna slimība, kas rodas cilvēkiem ar ģenētisku predispozīciju, kur glutēna lietošana izraisa tievās zarnas bojājumus. Tādējādi šie cilvēki nevar lietot pārtiku, kas satur glutēnu. Glutēns ir ūdenī nešķīstoša olbaltumviela, sastopama kviešu, rudzu un miežu graudos.

Viņa atzīmē, ka Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ar celiakiju slimo ap 1% cilvēku. Latvijā oficiāli ir reģistrēti 1200 bērnu ar celiakiju, bet pieaugušo slimnieku Latvijā līdz 5000, pausts iniciatīvā.

Vienlaikus iniciatīvas autore norāda, ka ir bērni, kuriem ir alerģija pret pārtiku, kas satur glutēnu. Pret alerģiju imūnās atbildes var būt vieglas, sākot no klepus un iesnām līdz dzīvībai bīstamai reakcijai, kas pazīstama kā anafilakse.

Vislabākā profilakse pārtikas alergēnu reakcijas novēršanai ir attiecīgā pārtikas alergēna izslēgšanā no uztura.

Ja cilvēkam alerģija var izraisīt dzīvībai bīstamu reakciju, līdzi jānēsā adrenalīna autoinjektors, skaidro iniciatīvas autore.

Gan celiakijas, gan alerģijas pret pārtiku, kura satur glutēnu, gadījumā nevar uzturā lietot pārtiku, kas satur glutēnu. Tādējādi abos gadījumos bērniem tiek pirkta speciālā pārtika bez glutēna, kas ģimenēm ir papildu finansiāls slogs.

Ilstere aicina Saeimu un Labklājības ministriju izstrādāt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, papildinot to ar bērniem, kuri nevar lietot pārtiku, kas satur glutēnu.

Viņas ieskatā tādējādi tiks mazināti nabadzības riski ģimenēs ar bērniem, kuri nevar lietot pārtiku ar glutēnu.

Tāpat viņa uzskata, ka tādējādi pastarpināti tiks veicināta dzimstība. Proti, kā skaidro Ilstere, lēmumu par nākamo bērnu vecāki pieņem, izanalizējot ģimenes finansiālās iespējas un valsts un pašvaldības atbalstu jau esošajiem bērniem.

Ģimenes, kuras redz sistēmisku, taisnīgu un pastāvīgu atbalstu visa bērna audzināšanas periodā, ir daudz vairāk motivētas laist pasaulē nākamo bērnu, pausts iniciatīvā.

Līdztekus tikšot iegūta taisnīguma sajūta, kā arī veicināta vecāku finansiālā atbildība uzturēt bērnus.