Kopumā tiesā līdz šim saņemti astoņi privāto obligacionāru iebildumi, kā arī “Ad Hoc Group” iebildumi. Šī obligacionāru grupa iepriekš bija iesniegusi alternatīvu finansējuma piedāvājumu “airBaltic”.

Galvenokārt obligacionāri iebilst pret obligacionāru nodrošinājuma prioritātes pazemināšanu par labu “debtor-in-possession” (DIP) aizdevējiem, nevis pret to, ka “airBaltic” vispār saņemtu darbības turpināšanai nepieciešamu finansējumu.

Kopā individuālie iesniedzēji norādījuši 2,2 miljonu eiro obligāciju nominālvērtību, kas ir aptuveni 0,6% no tiesas dokumentos norādītajiem 393,8 miljoniem eiro obligāciju pamatsummas pieteikuma dienā.

Savukārt “Ad Hoc Group” kopējais turējums dokumentā nav atklāts, bet minēts, ka grupā ietilpst “Klirmark Capital” un ka grupa pārstāv daļu obligāciju turētāju.

Obligacionāru galvenais iebildums ir attiecībā uz astoņām “Airbus A220-300” lidmašīnām un septiņiem rezerves dzinējiem, jo tiesa atļāvusi pilnībā atmaksāt finanšu līzinga saistības un nodot attiecīgo aktīvu īpašumtiesības “airBaltic”.

Obligacionāru ieskatā pēc šo aktīvu izpirkšanas tiem būtu jānonāk 2029. gada obligāciju nodrošinājuma paketē kā pirmās kārtas ķīlai.

Gan grupa, gan individuālie obligacionāri prasa plašāku nodrošinājuma vērtējuma pamatojumu, kā arī individuālie iesniedzēji prasa katras lidmašīnas un dzinēja atsevišķu vērtējumu un salīdzinājumu pirms un pēc DIP darījuma.

Individuālie iesniedzēji arī norāda, ka neiebilst pret finansējumu, kas vajadzīgs lidojumu, algu un drošības nodrošināšanai, neprasa apturēt uzņēmuma darbību, neprasa izbeigt “Chapter 11” lietu, kā arī nav “Ad Hoc Group” biedri un nav pilnvarojuši grupu viņu vārdā atteikties no tiesībām vai noslēgt vienošanos.

Savukārt “Ad Hoc Group” apgalvo, ka tā vairākas nedēļas risinājusi sarunas par alternatīvu finansējumu.

“airBaltic” septembra sākumā esot virzījusi obligacionāru balsojumu par grupas piedāvājumu, bet 12. septembrī noslēgusi saistību vēstuli ar citiem DIP aizdevējiem.

Grupa uzskata, ka tā nav vienlīdzīgi uzaicināta piedalīties DIP finansējuma atlasē, kā arī apstrīd aptuveni 35 miljonu eiro lielo sākotnējo DIP komisiju ekonomisko pamatotību un norāda arī uz 5% izejas maksu.

Tomēr pirmajā tiesas sēdē tiesa atļāva “airBaltic” aizņemties līdz 140 miljoniem eiro un atmaksāt vairāk nekā 70 miljonus eiro “Export Development Canada” un “Axiom Baltic Services”.

Šīs saistības ir nodrošinātas ar “airBaltic” lidmašīnām, rezerves dzinējiem un simulatoru.

“airBaltic” paziņoja, ka piektdien, 9. oktobrī, galīgajā DIP sēdē neprasīs izdot vispārējo “Priming Order” jeb rīkojumu, ar kuru DIP aizdevēju ķīlas iegūtu augstāku prioritāti par esošo 2029. gada obligāciju nodrošinājumu.

Tomēr uzņēmums patur tiesības šādu rīkojumu prasīt vēlāk. Tādējādi prioritātes strīds vēl nav atrisināts.

Papildus arī 2029. gada obligāciju pilnvarnieks “U.S. Bank Trustees Limited” paziņojis, ka neatzīst ASV tiesas jurisdikciju pār daļu obligāciju nodrošinājuma un patur tiesības apstrīdēt jebkuru turpmāku lēmumu par obligacionāru ķīlu pakārtošanu DIP aizdevējiem.

Pilnvarnieks uzsver, ka obligācijas un ar tām saistītās ķīlas regulē Anglijas, Latvijas un Īrijas tiesības.

Plānots, ka galvenā sēde par obligacionāru ķīlu iespējamu pakārtošanu DIP aizdevējiem notiks 17. novembrī un 18. novembrī.

LETA jau ziņoja, ka “airBaltic” sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai “Chapter 11” procedūrai.

Kopumā “airBaltic” ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai “Chapter 11” procesa laikā.

Patlaban “airBaltic” ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt “Barclays”, “Hayfin Capital Management”, “Morgan Stanley”, “Oaktree Capital Management” un “Strategic Value Partners”.

Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots.

“Chapter 11” režīms pasargā “airBaltic” no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā.

Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar “airBaltic” kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai.

Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka “airBaltic” obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā.

Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem.

Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.