Komentējot, vai Ekonomikas ministrija (EM) ir noteikusi prasības uzņēmumiem nodrošināties ar ģeneratoriem, ministrs norādīja, ka iepriekš valdība informēta par to, ka degvielas uzpildes stacijām (DUS) nav risinājuma, kā krīzes situācijā piegādāt degvielu, ja tiek pārtraukta elektroapgāde. Šoreiz šāda situācija arī piepildījās.

Lai šo jautājumu risinātu, EM ir prasījusi kritiskās infrastruktūras sarakstā iekļaut arī DUS, taču priekšlikums nav ticis atbalstīts. Tas arī dod pamatojumu prasīt šāda veida prasību ieviešanu. Viņaprāt, visi kolēģi, kas iepriekš iebilda, tagad uz šo jautājumu skatīsies citādi.

Valainis atzīmēja, ka jautājums ir arī par telekomunikāciju operatoriem. Šis atgadījums esot skaidrs piemērs, kāpēc nepieciešams darījums, lai valdība pārņemtu uzņēmumus “Latvijas mobilais telefons” un “Tet” savā kontrolē. Viņš norādīja, ka gadiem ir pelnīta nauda un izmaksātas dividendes, turklāt liela daļa šīs naudas ir aizplūdusi no Latvijas, bet tā nav tikusi ieguldīta uzņēmumu infrastruktūrā, tostarp tās noturības stiprināšanā.

Pēc ministra domām, ja šie uzņēmumi būtu daudz stingrākā valdības kontrolē un nebūtu atkarīgi no otra investora, kura intereses pamatā ir nopelnīt, Latvija būtu daudz gatavāka krīzes situācijām nekā patlaban. Arī telekomunikāciju uzņēmumi un to infrastruktūra pēc būtības būtu jāvērtē stratēģiski, ņemot vērā visas no tā izrietošās sekas. Ja šie uzņēmumi būtu stingrākā valsts kontrolē, investīciju plāni būtu daudz apjomīgāki un vairāk līdzekļu tiktu ieguldīts infrastruktūras attīstībā, uzskata ministrs.

Valainis uzsvēra “Sadales tīkls” komandas darbu, norādot, ka pēdējos gados uzņēmumā ir palielināts investīciju apjoms un nodrošināti resursi, kas šajā situācijā ļāvis uzņēmumam kopā ar AS “Augstsprieguma tīkls” ātri reaģēt un apliecināt savu efektivitāti.

Komentējot, vai arī mobilo sakaru operatorus vajadzētu iekļaut kritiskās infrastruktūras sarakstā, Valainis pauda, ka tas atbilst veselajam saprātam. Ja sakari tiek uzskatīti par kritisko infrastruktūru, tad arī pašiem operatoriem par to būtu jādomā.

Viņš norādīja, ka šāda situācija nav pirmā reize, un tas, ka operatoriem nav pat ģeneratoru, esot grūti iedomājama situācija. Patlaban “Sadales tīkls” kopā ar SIA “Tet” palīdz operatoriem nodrošināt sakarus, izmantojot ģeneratorus un citu nepieciešamo infrastruktūru. Valainis norādīja, ka pats personīgi ir apmeklējis šādus objektus trešdien, 26. augustā.

Viņš informēja, ka potenciāli no EM puses varētu nākt priekšlikums uz “Sadales tīkla” bāzes bez lielām investīcijām izveidot 2G tīklu, kas darbotos visā Latvijā, lai šādos krīzes apstākļos nebūtu jāpaļaujas uz privātā sektora uzņēmumu godaprātu un sakarus krīzes brīdī varētu nodrošināt visā Latvijā.

Šāds tīkls nebūtu paredzēts “sērfošanai” internetā, bet gan iespējai veikt zvanus.

Valainis norādīja, ka iepriekš šāds risinājums jau ticis apsvērts, taču vienmēr bijusi paļāvība, ka privātie operatori savu darbu veic pietiekami labi. Ja sakari tiek uzskatīti par kritisko infrastruktūru un ir nodrošinātas baterijas, tam būtu jādarbojas, teica Valainis. Tomēr tas, ka baterijas izrādījušās tik vājas un slikti sagatavotas, neesot bijis paredzams. Tas, viņaprāt, vēlreiz parāda, ka valstij ar saviem uzņēmumiem pašai jāuzņemas lielāka atbildība, lai sagatavotos krīzēm.

Savukārt, komentējot iemeslus, kāpēc īsi pēc elektroapgādes pārtraukuma nestrādāja DUS un bija mobilo sakaru traucējumi, Valainis atzīmēja, ka tam ir vairāki iemesli. Šāds noturības tests attiecībā uz elektroapgādi iepriekš neesot veikts, un šīs bijušas pirmās reālās mācības dzīvē. Lai gan ir veikti dažādi vingrinājumi, šāda mēroga nelaime notikusi pirmo reizi, turklāt salīdzinoši labvēlīgos apstākļos. Viņš retoriski jautāja, kas notiktu, ja ārā būtu sniegputenis un citi izaicinājumi – tad problēmas būtu vēl lielākas.

Tāpat ministrs pauda, ka Latvijas gatavību krīzes situācijām palīdzēja nodrošināt tas, ka 2025. gadā Baltijas valstis sekmīgi atslēdzās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēdzās Eiropas vienotajam energotīklam. Tas lika mobilizēt virkni kritiskās infrastruktūras objektu, slimnīcām tika sapirkti ģeneratori un viss tika testēts. Ja nebūtu bijis BRELL, sekas būtu bijušas lielākas.

Pēc šīs mācības arī privātie uzņēmumi mācīsies, ka dīzeļģeneratori ik pa laikam ir jāiedarbina un tie nevar divus gadus stāvēt neizmantoti, cer Valainis.

“Sadales tīkla” attīstības direktors Vīgants Radziņš norāda, ka “Sadales tīkls” kā kritiskās infrastruktūras turētājs ir atbildīgs par nepārtrauktu un drošu elektroenerģijas piegādi lietotājiem. Ņemot vērā sestdienas vētras izraisītos sakaru traucējumus, kas apgrūtināja arī elektroapgādes atjaunošanas darbus, “Sadales tīkls” sagatavojis priekšlikumus izvērtēt radiosakaru infrastruktūras attīstību kritiskās infrastruktūras vajadzībām.

Šāda radiosakaru tīkla izveide 450 megahercu (MHz) radiofrekvenču joslā nodrošinātu būtisku noturības un autonomijas pieaugumu krīzes situācijās. Atšķirībā no publiskajiem tīkliem, kuru bāzes stacijas parasti spēj darboties tikai dažas stundas pēc elektroapgādes pārtraukuma, kritiskās infrastruktūras vajadzībām veidota radiosakaru tīkla infrastruktūra tiktu projektēta ar industriāla līmeņa enerģijas rezerves risinājumiem, tostarp jaudīgiem akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, kas ļautu uzturēt sakarus vairākas diennaktis kritiskās infrastruktūras vajadzībām nepieciešamajā apjomā.

Radziņš skaidro, ka tas nodrošinātu iespēju turpināt elektrotīkla pārvaldību arī ļoti būtisku un ilgstošu elektroapgādes traucējumu gadījumā, kā arī ļautu saglabāt kontroli pār citiem sabiedrībai būtiskiem infrastruktūras elementiem – siltummezgliem, ūdens sūkņu stacijām, kā arī būtu izmantojams krīzes pārvarēšanā iesaistīto dienestu vajadzībām. Šāda atsevišķa tīkla izveide arī pasargātu no publisko tīklu pārslodzes, kas dabas stihiju vai lielu cilvēku pulcēšanās gadījumos var būtiski ietekmēt sakaru pieejamību.

“Izšķiroša nozīme būtu arī kiberdrošībai, jo šāds radiosakaru tīkls tiktu veidots kā izolēta ekosistēma, tādējādi būtiski samazinot kiberuzbrukumu riskus,” uzsver “Sadales tīkla” attīstības direktors.

Viņš pauž, ka, izveidojot šādu radiosakaru infrastruktūru, tā spētu nodrošināt augstas pieejamības sakaru vidi ne tikai elektroenerģijas sadales vajadzībām, bet varētu kalpot arī kā koplietošanas platforma citiem valsts stratēģiski nozīmīgu pakalpojumu un kritiskās infrastruktūras turētājiem, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

“Vienota kritiskās infrastruktūras radiosakaru tīkla izveide nodrošinātu vienotu balss sakaru vidi visu iesaistīto kritiskās infrastruktūras un komunālo pakalpojumu operatīvajām brigādēm un dispečeriem, ļaujot krīzes situācijās efektīvāk koordinēt darbu un seku novēršanu,” norāda Radziņš.

Jau ziņots, ka sestdien, 22. augustā, un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.

Četras dienas pēc vētras elektroapgādes traucējumi Latvijā ceturtdien joprojām bija aptuveni 6800 klientu.