Ministrijā norāda, ka grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.

ZM atzīmē, ka turpmāk galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantos Meža valsts reģistra datus, ja meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra.

Savukārt mežaudzēs, kur inventarizācija veikta agrāk, kā arī strīdus situācijās caurmēru noteiks ar pašlaik paredzētajām mērīšanas metodēm.

Grozījumi paredz arī vienkāršot neproduktīvu mežaudžu atzīšanas kārtību, plašāk izmantojot Meža valsts reģistra datus.

Tāpat paredzēts noteikt, ka par neproduktīvu var atzīt 31 līdz 40 gadus vecu apšu mežaudzi, kurai konstatētas serdes trupes pazīmes.

ZM informē, ka grozījumi vienkāršos arī egļu astoņzobu mizgrauža bojāto egļu mežaudžu noteikšanu, precizējot bojāta koka pazīmes un paredzot vienkāršāku kārtību kaitēkļa invadēto mežaudžu identificēšanai.

Ministrijā uzsver, ka grozījumi nepaplašinās bojātu koku nociršanas iespējas, bet vienkāršos to noteikšanas un uzmērīšanas kārtību.

Tāpat grozījumi paredz samazināt prasības cirsmu robežu iezīmēšanai dabā.

Obligāta robežu marķēšana saglabāsies gadījumos, kad cirsma robežojas ar citu īpašumu vai ar aizsargājamu teritoriju vai aizsargjoslu, kurā noteikti koku ciršanas ierobežojumi.

Grozījumi paredz arī, ka cirsmas skicē robežpunktu koordinātas varēs norādīt Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb “LKS-2020”.

Plānots mainīt arī meža inventarizācijas pārbaudes kārtību pirms apliecinājuma koku ciršanai izsniegšanas.

Prasību par aktuālu inventarizāciju paredzēts attiecināt uz konkrēto nogabalu, kurā plānota koku ciršana, nevis uz visiem zemes vienībā esošajiem nogabaliem.

ZM informē, ka meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, iesniedzot pieteikumu apliecinājuma saņemšanai Meža valsts reģistrā, būs jāapliecina, ka īpašumam nav tādu apgrūtinājumu, kas liedz to izmantot un gūt no tā labumu, kā arī jāapliecina, ka persona ir iepazinusies ar dabas aizsardzības prasībām un cirsmā saglabājamām dabas vērtībām.

Grozījumi Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos paredz arī, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai varēs izmantot tālizpētes datus.

ZM skaidro, ka ar šādām metodēm iespējams iegūt mežaudzi raksturojošus rādītājus un izmantot tos meža apsaimniekošanas un valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā.

Vienlaikus tālizpētes datu izmantošana netiks noteikta kā obligāta prasība.

Tāpat paredzēts samazināt dubultas informācijas iesniegšanu.

Noteiktos gadījumos pārskatu par koku ciršanu un pārskatu par meža atjaunošanu varēs pielīdzināt meža inventarizācijas datiem, lai par vienu un to pašu mežaudzi nebūtu jāiesniedz gan pārskats, gan atsevišķi inventarizācijas dati.

Ja pēc koku ciršanas mežaudzes šķērslaukums nebūs samazināts zem kritiskā šķērslaukuma un pārskatu paredzēts pielīdzināt inventarizācijas datiem, atlikušās mežaudzes rādītāji būs jānosaka sertificētam meža inventarizācijas veicējam.

Savukārt īpašnieks varēs izvēlēties iesniegt arī vienkāršotu pārskatu, kas šādā gadījumā netiks pielīdzināts inventarizācijas datiem, norāda ministrijā.

Grozījumi paredz arī papildināt Meža valsts reģistrā saglabājamo informāciju ar pazīmi par izlases cirtes izpildi.

ZM skaidro, ka tas nepieciešams, lai mežaudze, kurā sākta izlases cirte, būtu identificējama līdz cirtes pabeigšanai.

Atsevišķām koku sugām izlases cirtes izpilde var ilgt 20 un vairāk gadu.

Grozījumos paredzēts arī, ka meža zemes plāns sagatavojams “LKS-2020”, aizstājot līdzšinējo Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu.

Tāpat grozījumi paredz noteikt pieļaujamo novirzi vidējam koku caurmēram – plus mīnus 10% vai ne vairāk par diviem centimetriem.

Jau ziņots, ka vairākas organizācijas iepriekš iesniedza iebildumus ZM sagatavotajiem grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kā arī grozījumiem Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos.

Iebildumus grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā ir iesniegusi biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitologu biedrība, Pasaules dabas fonds, Tieslietu ministrija, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt iebildumus grozījumiem Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumos ir iesniedzis meža inventarizācijas pakalpojuma sniedzējs SIA “Silvasert”, Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība “Zaļā brīvība”, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitologu biedrība, Pasaules dabas fonds, Tieslietu ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Valsts kanceleja.