Kā norāda Valsts kancelejā, valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka valsts tiešās pārvaldes attīstības rīcības virzienus līdz 2027.gadam.

Modernizācijas plāns ir izstrādāts, lai turpinātu, padziļinātu un paplašinātu “Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” iesāktās reformas. Vienlaikus modernizācijas plāna turpmākos virzienus nosaka gan jaunie globālie izaicinājumi, tostarp situācija pēc Covid-19 pandēmijas, karš Ukrainā un enerģētikas krīze, gan Latvijas iedzīvotāju zemais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei.

Modernizācijas plāna mērķis atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) rīcības virzienā “Tiesiskums un pārvaldība” noteiktajam, ka valsts pārvalde ir kļuvusi profesionālāka – tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka un labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Modernizācijas plānā iekļautie pasākumi ir pakārtoti NAP2027 uzdevumu izpildei, kas paredz gudras, efektīvas un atvērtas pārvaldības īstenošanu par galveno izvirzot cilvēka vajadzības, īstenojot pierādījumos balstītus risinājumus un starpnozaru koordinētu sadarbību, izmantojot jaunas metodes un digitālās iespējas, kā nodrošinot jēgpilnu sabiedrības līdzdalību.

Modernizācijas plānā ir iezīmēti septiņi rīcības virzieni, tostarp vienota un efektīva valsts pārvalde, cilvēkresursu attīstība, politikas un regulējuma kvalitāte, atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija, viedas darba vides izveide, inovācijas attīstība, kā arī horizontālais rīcības virziens – valsts pārvaldes digitālā transformācija.

Modernizācijas plāns un tajā ietvertie pasākumi galvenokārt ir attiecināmi uz valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kas atrodas tiešā Ministru kabineta padotībā. Ministru kabineta ietekme uz citām valsts institūcijām ir ierobežota un reglamentēta normatīvajos aktos, līdz ar to arī modernizācijas plānā paredzētie pasākumi nav tiešā veidā attiecināmi uz citām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, pašvaldībām un patstāvīgajām iestādēm. Vienlaikus modernizācijas plāna īstenošanā paredzēta sadarbība ar citām valsts pārvaldes institūcijām.

Modernizācijas plāna sākotnējais koncepts tika izstrādāts 2021.gada vasarā, ņemot vērā “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” novērtējumu, kā arī sākotnējās ekspertu diskusijas par valsts pārvaldes nākotnes izaicinājumiem. Valsts kanceleja 2021.gada beigās pasūtīja priekšizpēti, lai izvērtētu piedāvātās koncepcijas atbilstību jaunākajām starptautiskajām tendencēm, kā arī saskaņotību ar esošajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Savukārt 2022.gada februārī valdībai tika prezentēts “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” gala ziņojums, bet nedēļu vēlāk tika publiskota arī Valsts kontroles veiktā revīzija. Pagājušā gada aprīlī tika organizēta nozares ekspertu diskusija, bet maijā ar modernizācijas plāna konceptu tika iepazīstināti valsts sekretāri, kuri tika aicināti izvirzīt ministriju un to padotības iestāžu pārstāvjus dalībai modernizācijas plāna izstrādē.

Lai sagatavotu modernizācijas plānu, tika izveidotas septiņas darba grupas, kuras laikposmā no 2022.gada maija līdz jūnijam izstrādāja modernizācijas plāna aktivitāšu modeli, iezīmējot galvenos pasākumus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus. Darba grupās piedalījās 122 eksperti no gandrīz visiem resoriem.

Modernizācijas plānā iekļauto pasākumu finansēšanai plānots izmantot Atveseļošanas fonda investīcijas, Eiropas Savienības tehniskā atbalsta instrumenta programmas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros pieejamo finansējumu, kā arī valsts budžeta finansējumu.

Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.-2027.gadam ieviešanai uz nenoteiktu laiku nepieciešams izveidot četras jaunas amata vietas Iekšlietu ministrijas resoram, krīzes vadības centram un četras jaunas amata vietas Valsts kancelejai valdības centra stiprināšanai.

Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām uzdots ik gadu sagatavot un līdz 1.jūlijam iesniegt Valsts kancelejā informāciju par plānā noteikto pasākumu īstenošanas gaitu un rezultātiem.