Siliņa pēc norādīja, ka detaļas par runāto atklāt nevar, vienlaikus sakot, ka plānā ik pa laikam būtu iekļaujami papildinājumi.

Siliņa sacīja, ka svarīgi plāna izstrādē iesaistīties visām ministrijām. Viņa norādīja, ka šodienas realitāte liek apzināties, ka Nacionālās drošības plānam ir “jābūt dzīvam, atvērtam”.

Ar plānu tuvākajā laikā tiks iepazīstināta arī Saeimas Nacionālās drošības komiteja.

Arī Iekšlietu ministrijā plāna saturu aģentūrai LETA neatklāja.

Likums paredz, ka Nacionālās drošības plāns balstās uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem. Tajā ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumi.

Nacionālās drošības plānu izstrādā un apstiprina Ministru kabinets gada laikā pēc Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas.

Ministru prezidents iepazīstina Nacionālās drošības padomi un Saeimas Nacionālās drošības komisiju ar Ministru kabineta apstiprināto Nacionālās drošības plānu.

Jau ziņots, ka Saeima pērn apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju.

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments. Tajā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Tajā arī aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību.

Šajā koncepcijā, atšķirībā no iepriekšējām, apdraudējuma jomas ir aplūkotas, ņemot vērā starptautiskās drošības situācijas būtisku pasliktināšanos pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā.

Dokumentā uzsvērtas prioritātes, kas ietver tostarp Krievijas agresijas pret Ukrainu radītās izmaiņas starptautiskajā drošībā un līdz ar to nepieciešamo NATO kolektīvās aizsardzības un Eiropas Savienības (ES) starptautiskās lomas stiprināšanu, kā arī Latvijas aktīvu dalību starptautiskās sadarbības formātos.

Koncepcijā akcentēta Latvijas militārā apdraudējuma novēršana, kā prioritāti nosakot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un Nacionālo Bruņoto spēku aizsardzības spēju stiprināšanu. Koncepcijas prioritātes arī ietver ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršanu.

Dokumentā uzsvērta Latvijas ārējās robežas neaizskaramības stiprināšana, NATO un ES ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve un tehniska aprīkošana, kā arī Valsts robežsardzes spēju palielināšana. Tāpat prioritāte valsts drošībai ir kiberapdraudējumu identificēšanas un novēršanas spējas.

Koncepcija arī paredz Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanu, tostarp elektroapgādes drošības stiprināšanu, Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem, dabasgāzes apgādes drošības stiprināšanu un citu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Tāpat ir jāturpina veikt pasākumus, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru terorisma finansēšanai, paredz koncepcija.