Grozījumi paredz, ka pirms Ministru kabineta (MK) lēmuma par drošības rezervju pārdošanu pieņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) vēršas Eiropas Komisijā (EK), lai saņemtu atļauju drošības rezervju izmantošanai.

Ja drošības rezerves nepieciešams izmantot īpašas steidzamības gadījumos pirms EK atļaujas saņemšanas, EM par MK pieņemto lēmumu par drošības rezervju izmantošanu EK informē iespējami ātri.

Atbilstoši Enerģētikas likumam no 2025. gada 1. jūnija aviācijas nozares komersantiem ir pienākums pašiem veidot un uzturēt aviācijas nozares drošības rezerves proporcionāli prognozētajam aviācijas degvielas patēriņam.

Vienlaikus aviācijas nozares komersanti ir atbrīvoti no pakalpojuma maksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu.

Grozījumi paredz, ka drošības rezerves tiek pārdotas tikai tiem komersantiem, kuri maksā pakalpojuma maksu par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu.

Vienlaikus paredzēts, ka, savstarpēji vienojoties, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) var iegādāties arī aviācijas nozares uzturētās drošības rezerves.

MK noteikumos “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” paredzēts, ka “Possessor” ir tiesības pieprasīt no aviācijas nozares komersantiem informāciju un dokumentus, kas apliecina to uzturēto drošības rezervju apmēru, kvalitāti un izcelsmi, kā arī drošības rezerves jāveido, ievērojot starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Lai nodrošinātu, ka sabiedrībai tiek nodotas drošas un atbilstošas kvalitātes rezerves, grozījumi paredz, ka priekšnosacījums aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju iegādei ir komersanta spēja apliecināt rezervju kvalitāti un izcelsmi.

Vienlaikus, lai nodrošinātu naftas produktu tirgus līdzsvaru, paredzēti drošības rezervju atpirkšanas cenas noteikšanas principi, kas pielāgoti nozares tirgus praksei.

Tostarp noteikts, ka naftas produktu bāzes cenas noteikšanai tiek izmantots avots “Platts European Marketscan”, kas starptautiskajā un arī Latvijas praksē plaši tiek izmantots kā neatkarīgs naftas produktu kotāciju avots.

Noteikts, ka vidējās cenas aprēķinam piemēro septiņu kalendāro dienu periodu, kas ir bieži izmantots mehānisms cenu svārstību riska mazināšanai un prognozējamības nodrošināšanai.

Tāpat paredzēts, ka bāzes cenai tiek pievienota prēmija, kas atspoguļo ar konkrēto naftas produktu saistītus faktorus, tostarp loģistikas izmaksas un citus aspektus.

Prēmija tiek noteikta pēc oficiālā ASV dolāra kursa.

Grozījumi paredz, ka drošības rezervju pārdošanai tiek izmantota atpirkšanas zīme – starp “Possessor” un komersantu parakstīts dokuments, kas enerģētiskās krīzes laikā nodrošina naftas produktu pārdošanu konkrētajam komersantam.

Atpirkšanas zīmi sagatavo “Possessor”, savukārt par naftas produktu nodošanu un pieņemšanu tiek parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts.

Tāpat komersants, saņemot atpirkšanas zīmi, var samazināt tajā norādīto naftas produktu apjomu, un komersantam nav pienākuma iegādāties tam piešķirto drošības rezervju daļu.

Par naftas produktiem, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu, samaksa tiek veikta atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

Savukārt par valsts īpašumā esošajiem naftas produktiem samaksa tiek veikta “Possessor”, un tā tiek ieskaitīta drošības rezervju uzkrāšanas fondā.

Vienlaikus Starptautiskās enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā lēmumu par Latvijas drošības rezervju izmantošanu un tās nosacījumiem pieņem MK pēc EM priekšlikuma, kas saskaņots ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).

Drošības rezerves “Possessor” atjaunos pēc attiecīga MK lēmuma pieņemšanas, pamatojoties uz EM izstrādātu un ar KEM saskaņotu priekšlikumu.

Ar jēdzienu “drošības rezerves” saprot valsts īpašumā esošos naftas produktus, kā arī naftas produktus, par kuriem komersanti sniedz drošības rezervju pakalpojumu to izveidei.