Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs.

ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Saskaņā ar projektu Ministru kabinets, pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu un saņemot Finanšu izlūkošanas dienesta, drošības iestāžu un citu institūciju informāciju, varēs noteikt sankcijas pret cilvēkiem un uzņēmumiem, pret kuriem nav noteikti starptautiski ierobežojumi.

Kritēriji paredz sankciju piemērošanu, piemēram, personām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, gūst labumu no īpašumtiesību nodošanas okupētajās teritorijās, finansiāli atbalsta Krievijas lēmumpieņēmējus, veic darījumus ar separātistiem vai pārkāpj sankcijas.

Sankcijas varēs attiecināt arī uz personām, kas darbojas nozarēs, kas nodrošina Krievijai būtiskus ienākumus.

ĀM atzīmē, ka nacionālās sankcijas būs piemērojamas finanšu ierobežojumu un ieceļošanas aizlieguma formā.

Sankciju subjektiem būs pienākums sešu nedēļu laikā sniegt informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam par to rīcībā esošajiem līdzekļiem un resursiem Latvijā.

Vienlaikus paredzēti izņēmumi, piemēram, tiesu spriedumu izpildei vai gadījumos, kad līdzekļu atbrīvošana nepieciešama cilvēku veselības, drošības vai vides aizsardzībai.

Ministru kabineta rīkojums par sankciju piemērošanu stāsies spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un piektdien tas jau ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kā vēstīts, Lietuvas parlaments jūnijā nobalsoja par atbilstošiem grozījumiem, lai Lietuvas valdība varētu noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.

Likums paredz pilnvarot Lietuvas valdību piemērot divu veidu sankcijas: aktīvu iesaldēšanu un nozaru ierobežojumus.

Abos gadījumos sankcijām pakļauto personu un uzņēmumu sarakstus izveidotu valdība.

Kad grozījumi stāsies spēkā, valdība varēs ierobežot tādu preču, tehnoloģiju, pakalpojumu un programmatūras eksportu, ko varētu izmantot Krievijas vai Baltkrievijas bruņotie spēki vai kas stiprinātu to aizsardzības, drošības vai rūpniecības spējas.

Valdība vai tās pilnvarota institūcija noteiks fiziskas personas, juridiskas personas un organizācijas, uz kurām attiecināt ierobežojošos pasākumus, balstoties uz likumā iekļautajiem kritērijiem.

Sankcijas nevarēs attiecināt uz personām, kurām jau ir noteikti Eiropas Savienības ierobežojumi.

Lietuva ir noteikusi savas nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Tās ietver ieceļošanas ierobežojumus, uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumus un papildu drošības pārbaudes personām, kas ierodas no valstīm ārpus ES.

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Ukrainas hrivnas, kā arī aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktus un barību.

Krievijas pilsoņiem bez uzturēšanās atļaujām ir aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā.