Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Valdība atbalsta regulējumu patērētāju kolektīvo prasību ieviešanai Latvijā

Valdība otrdien akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību likumā un grozījumus Civilprocesa likumā, kas ieviesīs Latvijā jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.

Valdība atbalsta regulējumu patērētāju kolektīvo prasību ieviešanai Latvijā
Foto: Paula Čurkste/LETA
28.03.2023 13:31

LETA

Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu. Bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem.

Šāds regulējums vairos patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū, uzskata EM.

Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kas atbildīs likumā noteiktajām prasībām un kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.

Kvalificētās institūcijas Latvijā varēs būt jebkuras Patērētāju tiesību aizsardzības likumā minētās biedrības, citas biedrības, ja viens no to darbības mērķiem ir aizsargāt patērētāju intereses, tajā skaitā tādas, kuru sastāvā ir biedri no vairāk nekā vienas Eiropas Savienības dalībvalsts, un kuras vēlas iegūt kvalificētās institūcijas statusu. Biedrībai būs jālūdz PTAC piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, apliecinot atbilstību visiem likumā noteiktajiem kritērijiem. Atbilstība noteiktajiem kritērijiem apliecinās, ka biedrība ir spējīga un tai ir resursi pārstāvēt patērētāju kolektīvās intereses. Latvijas kvalificēto institūciju saraksts tiks publicēts PTAC mājaslapā un regulāri atjaunots.

EM uzsver, ka jau šobrīd patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību atbilstoši kompetencei veic PTAC. Izvērtējot konstatēto patērētāju tiesību pārkāpumu, kas var radīt, rada vai ir jau radījis kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm, tā raksturu un ietekmi, kā arī citus būtiskus apstākļus, PTAC ir tiesīgs veikt vairākas darbības, tostarp, ierosināt rakstveida apņemšanos, aizliegt pārkāpumu, pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Taču tikpat svarīgi, kā novērst pārkāpumu, ir nodrošināt pārkāpuma rezultātā patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Šī brīža regulējums paredz PTAC tiesības konstatēt un pārtraukt pārkāpumu, taču neparedz iespēju patērētājiem saņemt kaitējuma atlīdzinājumu – lai saņemtu kaitējuma atlīdzinājumu, patērētājiem individuāli ir jāceļ prasība tiesā.

Ar grozījumu projektiem tiks nodrošināts, ka patērētāju aizsardzībai kvalificētajai institūcijai ir iespēja gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan tiesības iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. 

Tiesā varēs celt patērētāju kolektīvo prasību par aizlieguma pasākumu. Savukārt gadījumā, ja būs jau spēkā esošs PTAC lēmums par patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma konstatēšanu, kolektīvo prasību varēs celt tikai tiesiskās aizsardzības nolūkos. Tādējādi vienā gadījumā tiesa konstatēs un pārtrauks pārkāpumu un atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu, bet otrā gadījumā, balstoties uz jau konstatētu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumu, atlīdzinās patērētājiem, kas pieteikušies kolektīvajai prasībai, viņiem nodarīto kaitējumu.

Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu aizsardzību, ceļojumus un tūrismu, enerģētiku vai telekomunikācijas – ciktāl runa ir par patērētāju tiesību aizsardzību.

Latvijā ieviešamais mehānisms paredz, ka patērētājiem ir jāpauž griba iestāties kolektīvajā prasībā. Kvalificētā institūcija informēs patērētājus par iespēju pieteikties kolektīvajai prasībai, informējot atbilstošā saziņas līdzeklī, lai sasniegtu maksimāli daudz patērētājus, ko skāris pārkāpums. Tiem patērētājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nebūs varējuši pieteikties sākotnēji, tiks atkārtoti dota iespēja pieteikties kolektīvajai prasībai brīdī, kad prasība tiks iesniegta tiesā. 

Piesakoties kolektīvajai prasībai, patērētājam būs jādod piekrišana kvalificētajai institūcijai pārstāvēt patērētāju, jānorāda savs prasījums un jāiesniedz dokumenti, kas pamato prasījumu. Ja kvalificētā institūcija konstatēs, ka patērētāja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, patērētāju informēs par trūkumiem un noteiks termiņu to novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiks novērsti, patērētāju informēs par to, ka dalība kolektīvajā prasībā tiek atteikta.

Pēc patērētāju pieteikumu apkopošanas kvalificētā institūcija vērsīsies pie komersanta ar prasību par patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu. Komersantam tiks dots vismaz 14 dienu termiņš, kurā tas varēs izvērtēt kvalificētās institūcijas pieteikumu un izpildīt prasību pilnā apmērā vai arī piedāvāt noslēgt vienošanos. Ja pusēm neizdosies vienoties, kvalificētā institūcija vērsīsies tiesā.

Kvalificētā institūcija varēs vērsties tiesā, ja patērētāju kolektīvajā prasībā būs vismaz pieci patērētāji, patērētāju prasījumi būs pret vienu un to pašu atbildētāju vai atbildētājiem, kā arī patērētāju prasījumu pamatā būs vienādi vai līdzīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi.

EM vēsta, ka kolektīvās prasības ir jauna lietu kategorija, kuru izskatīšanai tiek paredzēts atšķirīgs procesuālais mehānisms. Līdz ar to civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējās kārtības, kas jāņem vērā, izskatot lietas, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.

Lai nodrošinātu, ka ar patērētāju kolektīvajām prasībām saistītās tiesvedības izmaksas neliedz kvalificētajām institūcijām efektīvi īstenot savas tiesības, likumprojekts paredz, ka kvalificētās institūcijas ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šāda prasība iekļauta, ņemot vērā to, ka patērētāju kolektīvās prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses un kvalificēto institūciju darbībai ir bezpeļņas raksturs.

Par likumu grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz