Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos paredz būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumus.

Vēl jaunā mācību gada priekšvakarā koalīcijas partneriem bija atšķirīgi viedokļi par IZM sagatavotajiem grozījumiem izglītības standartos.

Kamēr Nacionālā apvienība atbalsta reformu ieviešanu no 2026./2027. mācību gada, “Jaunā vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība aicinājušas attiecīgos lēmumus atlikt, paužot bažas par nepietiekamu sagatavošanos izmaiņām.

Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) kritizēja koalīcijas partneru nevēlēšanos atbalstīt rosinātās izmaiņas skolēnu vērtēšanas sistēmā.

Politiķe brīdināja, ka reformas atlikšana uz gadu varētu liegt daļai jauniešu iespēju turpināt izglītību un palielināt to skolēnu skaitu, kuriem pēc 9. klases nebūs iespējams saņemt pamatizglītības apliecību nepietiekama rezultāta dēļ centralizētajos eksāmenos.

Vienlaikus Indriksone pauda cerību, ka koalīcija atbalstīs citas IZM rosinātās izmaiņas, tostarp plašākas iespējas skolēniem uzlabot pārbaudes darbu vērtējumus.

Viņa norādīja, ka ministrija turpinās meklēt kompromisu un pie jautājuma varētu atgriezties tuvākajā laikā.

Tomēr koalīcijas partijas – “Jaunā Vienotība” un Zaļo un zemnieku savienība – pašlaik nav gatavas atbalstīt piedāvāto risinājumu, izriet no Indriksones sacītā otrdien.

Politiķe uzsvēra, ka sarunas ar koalīcijas partneriem turpināsies, vienlaikus atzīstot, ka nākamā sarunu kārta varētu būt pēdējā iespēja panākt vienošanos.

Ja koalīcijas partneri neatbalstīs risinājumu, atbildība par tā īstenošanu būšot jāuzņemas viņiem.

Indriksone kā vienu no galvenajiem argumentiem virzītajai reformai atkārtoti minēja prognozi, ka aptuveni 1500 jauniešu pēc 9. klases varētu nespēt turpināt izglītību, ja viņiem nesekmīgi nokārtota centralizētā eksāmena dēļ nebūs iespējams saņemt pamatizglītības apliecību.

Skolēni, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne zemāku par četrām ballēm, bet nav sekmīgi nokārtojuši kādu no eksāmeniem, var turpināt mācības arodizglītības programmā.

Pašlaik viņi var izvēlēties starp trim kvalifikācijām – aprūpētājs, frizieris vai pavāra palīgs.

No vairākiem simtiem izkritušo pērn šādu iespēju izmantojuši aptuveni 30 jauniešu, bet šogad aptuveni 40.

IZM piedāvātais modelis ļautu viņiem pēc pamatizglītības iegūšanas turpināt mācības profesionālās izglītības programmās ar plašāku kvalifikāciju klāstu, izskanēja iepriekš.

Profesionālajā izglītībā šobrīd ir vairāk nekā 1500 neizpildītu uzņemšanas vietu un izsludināta papildu uzņemšana.

Indriksones ieskatā, tas liecina par profesionālās izglītības iespējām uzņemt papildu jauniešus.

Kā vēstīts, grozījumi, ko IZM nodeva saskaņošanai augusta sākumā, paredz izmaiņas gan vērtējuma uzlabošanas kārtībā, gan centralizēto eksāmenu vērtēšanas kārtībā.

Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai noteiktajā termiņā īstenotu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

Piedāvājums izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, aicinot reformu vispirms izdiskutēt.

Mēneša laikā IZM savu piedāvājumu ir mainījusi.

Sākotnēji tika rosināts atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, savukārt jaunākajā priekšlikumā paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.

Tas nozīmētu, ka pamatizglītības apliecību varētu saņemt arī skolēns, kurš, piemēram, matemātikas eksāmenā ieguvis 12%, ja viņš visos mācību priekšmetos ir sekmīgs un gada vērtējums katrā priekšmetā ir vismaz četras balles.

Savukārt ar šādu eksāmena rezultātu skolēns nevarētu tikt uzņemts 10. klasē.

Izmaiņas skārušas arī priekšlikumus par summatīvo vērtējumu uzlabošanu.

Sākotnējā redakcija neparedzēja atšķirīgu kārtību dažādām klašu grupām – tajā bija noteikts, ka katrā mācību priekšmetā skolēniem jānodrošina vismaz viena iespēja uzlabot summatīvo vērtējumu mācību gada laikā.

Savukārt jaunākajā redakcijā paredzēti atšķirīgi nosacījumi dažādu klašu skolēniem.

Vēl pirmdienas rītā projektā bija paredzēts, ka 7.-9. klašu skolēni varēs uzlabot vismaz vienu, bet ne vairāk kā pusi summatīvo vērtējumu.

Taču dienas laikā redakcija mainījās, un 4.-9. klašu skolēniem paredzēts ļaut uzlabot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem.

Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi.

Savukārt 1.-3. klašu skolēniem paredzēta iespēja mācību gada laikā uzlabot katru mācību priekšmetā iegūto summatīvo vērtējumu, katru no tiem – vienu reizi.

Uz nedēļu atlikts arī jautājums par valsts pārbaudes darbu norises datumiem šajā mācību gadā.