Valdība atlikusi jautājumu par ceļa zīmju norāžu uz Krieviju un Baltkrieviju nomaiņu
Valdība otrdien atlika Satiksmes ministrijas (SM) informatīvā ziņojuma izskatīšanu, kas paredz ar dažādiem risinājumiem aizklāt vai nomainīt ceļa zīmju norādes uz Krieviju un Baltkrieviju.
LETA
Ministrijā skaidroja, ka jautājums tika atlikts, jo ziņojumā bija nepieciešams precizēt noteikto uzdevumu termiņus un izmaksas.
Ziņojumā teikts, ka SM, izmantojot pieejamos finanšu līdzekļus un nepieprasot papildu valsts budžeta finansējumu, valsts autoceļu tīklā pakāpeniski samazinās agresorvalstu apdzīvoto vietu nosaukumu uzsvēršanu ceļa zīmēs, ciktāl tas neietekmē satiksmes drošību un maršrutu sistēmas funkcionalitāti.
Turpmākā rīcība paredz ceļa zīmju un virzienrādītāju sistēmas pilnveidi, pakāpeniski īstenojot dažādu veidu risinājumus, tostarp daļēju korekciju, atsevišķu ceļa zīmju nomaiņu vai maršrutu norāžu uzlabošanu ar ceļu numerācijas un Eiropas nozīmes apzīmējumu izmantošanu.
Pasākumus plānots īstenot, prioritāri izvēloties tās ceļa zīmes, kuru tehniskais stāvoklis ir novecojis vai kuru nomaiņa iespējama līdz šā gada 30. septembrim ceļu uzturēšanas programmās vai būvniecības procesā.
Atbilstoši “Latvijas valsts ceļu” sniegtajai informācijai uz valsts autoceļiem kopumā ir identificēti 235 virzienrādītāji un informācijas ceļa zīmes, kuros ietverti Krievijas un Baltkrievijas apdzīvoto vietu nosaukumi.
Ministrijā papildina, ka, veicot visu lielo virzienrādītāju, kuros norādīti vairāki galamērķi, daļēju korekciju un virzienrādītāju, kuros norādīts Krievijas vai Baltkrievijas nosaukums, pilnīgu nomaiņu valsts autoceļu tīklā, kopējās izmaksas varētu sasniegt aptuveni 120 000 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Šī summa ietver iespējamās papildu izmaksas, kas saistītas ar satiksmes organizācijas izmaiņām, pagaidu satiksmes shēmām vai darba veikšanu intensīvas satiksmes apstākļos.
Ministrijā skaidro, ka vienlaikus ir konstatēts tehnisks risks, kas saistīts ar daļēju ceļa zīmju koriģēšanu, piemēram, atsevišķu nosaukumu aizklāšanu vai pārklāšanu.
Šāda pieeja, pēc ministrijā teiktā, var radīt nevienmērīgu atstarojošo virsmu, īpaši diennakts tumšajā laikā, kā arī pasliktināt ceļa zīmju viendabīgumu un uztveramību, kas savukārt var negatīvi ietekmēt satiksmes drošību.
Tādējādi jebkura izmaksu ziņā lētāka, bet tehniski nepilnīga risinājuma izvēle var radīt ilgtermiņa riskus un papildu izdevumus nākotnē.
Līdz ar to ir nepieciešams vienots, skaidrs un komplekss risinājums, teikts ziņojumā.
Ministrijā papildina, ka pašvaldību ceļu tīklā ir ceļa zīmes un virzienrādītāji, kuros norādīti Krievijas un Baltkrievijas apdzīvoto vietu nosaukumi.
Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā kopā ir uzstādīti 78 virzienrādītāji, kuros norādīti apdzīvoto vietu nosaukumi Krievijā un Baltkrievijā.
Lielākā daļa virzienrādītāju ir uzstādīti uz Vidzemes, Daugavpils, Bauskas un Jelgavas šosejām, kas ietilpst Rīgas pašvaldības ielu tīklā, bet Daugavpils pašvaldības administratīvajā teritorijā ir uzstādīti pieci virzienrādītāji, kuros ietvertas norādes uz apdzīvotu vietu Krievijas teritorijā.