Pēc viņa paustā, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, “šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā – no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

“Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā,” informēja Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

“Mums bija cerība, ka būs kopīgs Eiropas Savienības (ES) lēmums. Redzam, ka ir valstis, kas tam stigri iebilst, līdz ar to acīmredzot risinājums būs reģionāls lēmums,” sacīja Linkaits, piebilstot, ka tas varētu būt tīs Baltijas valstu lēmums.

Šodien pēc koalīcijas sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka satiksmes ministrs strādā pie šī jautājuma kopā ar Baltijas un citu Eiropas Savienības valstu partneriem. Vislabākais risinājums būtu, ka visa ES to ieviestu vienlaikus, lai nebūtu traucēta ES iekšējā tirgus konkurence, atzīmēja premjers, norādot, ka Linkaits vēl ziņos, kā sokas Eiropas līmeņa sarunas šajā jautājumā.

Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka juridiski lemt par jebkādiem aizliegumiem ārvalstu kuģiem ienākt Latvijas teritoriālajos ūdeņos un Latvijas ostās, līdzīgi kā tas bija ar Latvijas gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidmašīnām, var Ministru kabinets vai Saeima.

Viņa arī pauda, ka jau kopš karadarbības pirmajām dienām gan Rīgas ostas pārvalde, gan Latvijas Stividorkompāniju asociācija bijusi ciešā komunikācijā ar Satiksmes ministriju, gatava nekavējoties reaģēt un izpildīt ikvienu lēmumu, kuru valsts šajā saistībā pieņems.

Tāpat Ozola norādīja, ka neviens kuģis, kurš pakļauts sankcijām, Rīgas ostā nav ticis un netiks ielaists.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa aģentūrai LETA norādīja, ka Ventspils brīvostā kopš 24.februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, Krievijas karoga kuģi nav bijuši.

Arī Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka šādu lēmumu varētu pieņemt Lietuva kopā ar citām reģiona valstīm, jo lēmuma pieņemšana par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt ostās ES līmenī kavējas.

“Ja šīs diskusijas turpināsies pārāk ilgi, man šķiet, ka tas būs reģionāls solis,” radiostacijai “‘Žiniu radijas” sacīja Skuodis.

Lai gan Briselē bijis daudz diskusiju par sankcijām Krievijas kuģiem, galīgais lēmums vēl nav pieņemts, norādīja ministrs.

“Es par to varu tikai paust nožēlu, jo uzskatu, ka mums tas bija jāizdara daudz agrāk,” teica Skuodis.

Viņš piebilda, ka Lietuva varētu nacionālā līmenī noteikt aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Klaipēdas ostā, taču, lai šāds aizliegums būtu efektīvs, vajadzīga plašāka starpvalstu vienošanās.

“Vēsturiski [Klaipēdas ostā ienākošo Krievijas kuģu skaits] bijis mazs,” teica Lietuvas satiksmes ministrs.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ES apsver iespēju slēgt bloka ostas kuģiem, kuriem ir Krievijas karogs vai kuri ir citādi saistīti ar Krieviju vai ar privātpersonām vai uzņēmumiem, kas saistīti ar Krieviju.