Kopumā komisija apsekoja 162 objektus, vērtējot, vai tie atbilst likumā noteiktajam un ir demontējami. Apsekošanas rezultātā konstatēts, ka daļa objektu ir jau demontēti, daļai nav ideoloģiskās, padomju okupācijas varu un armiju slavināšanas slodzes vai arī tie atrodas apbedījumu vietās.

Līdz ar to valdībai tiks iesniegts saraksts ar 69 objektiem, par kuru demontēšanu tai būs jālemj.

Ņemot vērā, ka jau ir pieņemts lēmums par padomju armijas karavīru pieminekļa demontāžu Rīgā, Pārdaugavā, kopā demontējami būtu 70 pieminekļi.

Šodien žurnālisti tika informēti par atsevišķiem pieminekļiem un apsvērumiem, kādēļ tie būtu demontējami un kādēļ atsevišķi to fragmenti būtu saglabājami.

Piemēram, attiecībā uz piemiņas vietu sarkanās armijas 2.Baltijas kara apgabala frontes un 10.gvardes armijas 78., 119.strēlnieku divīziju karavīriem, kuri 1944.gada 27.jūlijā ieņēma Rēzekni, jeb tautā dēvēto “Aļošu”, kas ir tēlnieku Oto Kalēja un Ojāra Siliņa kopdarbs, eksperti iesaka pieminekli demontēt, bet saglabāt tā fragmentus, ieskaitot kaparā kalto kareivja figūru.

Tēlnieks Igors Dobičins skaidroja, ka šis materiāls Latvijā vairs nav sastopams. Piemineklis ir spilgta tā laika tēlniecības liecība.

Ieteikts demontēt arī deviņus metrus augsto pieminekli Liepājas aizstāvjiem, saglabājot tā trīs metrus augsto bronzā lieto figūru.

Daugavpilī demontējams esot piemiņas ansamblis sarkanās armijas karavīriem, kuram saglabājama cilindriskā forma ar stilizētiem sarkanās armijas karavīru portretiem.

Kopumā no 69 demontējamiem objektiem 21 gadījumā esot saglabājamas atsevišķas pieminekļu detaļas.

Demontējams esot arī Rīgā, Ķīšezera krastā, esošais obelisks Sarkanās armijas 374.strēlnieku divīzijai, kas ticis izgatavots no vietējiem obeliska formas kapakmeņu piedāvājumiem.

Bieži ideoloģiskajiem objektiem neesot nekādas mākslinieciskās vai arhitektūras vērtības un tā ideoloģisko slodzi nosaka vien attiecīgs uzraksts. Tāds esot arī minētais obelisks Ķīšezera krastā.

Līdzīgi arī esot ar objektu Rumbulā, kur ir piemineklis sarkanās armijas karavīriem. Esot vairāki šādi objekti, kuros izmantots šķelts laukakmens vai laukakmens plāksnes, kas uzstādīti vietās, kur pat neesot apbedīti karavīri.

Starp demontējamiem tika nosaukts objekts Ludzas novada Rundēnu pagastā, objekts Mārupes novadā pie Tīraines, piemineklis sarkanās armijas partizāniem Balvos un citi.

Papildus izpēte nepieciešama piemiņas vietām, kur, iespējams, ir apglabāti kritušie. Piemēram, Dobeles novada Annenieku pagastā ir piemineklis sarkanās armijas karavīriem. Šeit esot bijusi sarkanās armijas karavīru kapsēta, bet kritušie vēlāk pārapbedīti. 

Taču eksperti uzskata, ka nepieciešama rūpīga vietas izpēte, lai noskaidrotu, vai pa kādreizējās apbedījuma vietas perimetru nav saglabājušies apbedījumi.

Eksperti šodien arī atzina, ka saistībā ar minētajiem objektiem tikuši sagrozīti vēstures fakti, reizēm izdomājot ar reāliem notikumiem pilnīgi nesaistītu vēstījumu.

Eksperti šodien žurnālistiem pauda cerību, ka demontējamo objektu saraksts netiks noslēgts un to būs iespējams papildināt. Tas nepieciešams, jo daudzi padomju okupācijas varu slavinoši objekti jau padomju laikā tika pamesti novārtā, ieauga zālē, krūmos vai pazuda mežā.

Turklāt tika pausts viedoklis, ka pašvaldībām būtu vairāk jāiesaistās šādu objektu pārzināšanā un izvērtēšanā.

Pašvaldības turklāt varētu arī apsvērt, kā cieņpilni godināt Otrajā pasaules karā kritušo piemiņu, tostarp arī kritušo karavīru piemiņu, atbilstoši Latvijas likumiem, nevis piekarinot klāt kādus padomju ideoloģijas simbolus.

Saeima 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā ir jānosaka valdībai, kas lēmumu pieņems, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.

Pēc Saeimas pieņemtā lēmuma NKMP veikusi atbilstīgo objektu apsekošanu un fiksēšanu. Apsekoto objektu saraksts rūpīgi izvērtēts sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja, Mākslinieku savienības un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, uzsver NKMP.

Saeimas pieņemtajā likumā arī noteikta Rīgā,, Uzvaras parkā, esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam. Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības.

Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus Latvijas Okupācijas muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.

Lai noteikto vērtīgās daļas, paredzēts izmantot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu. Pieļauts, ka kopā ar informācijas apkopošanu kopējie darbi varētu prasīt ap diviem mēnešiem.

Pieņemtā likuma anotācijā pausts, ka tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.

Ar jauno likumu noteikts, ka publiskajā vidē aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem – piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.