Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025. gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Intervijā Latvijas Televīzijai Bērziņa papildināja, ka tiek vērtētas abas divas turpmākās situācijas atrisināšanas iespējas – gan iespēja uzticēt Rēzeknes vadību speciālistu administrācijai līdz pat nākamajām pašvaldību vēlēšanām pēc ilgāk nekā gada, gan iespēja tomēr rīkot arī ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Ministre informēja, ka ir aicinājusi prokuratūru izvērtēt Rēzeknes deputātu rīcību, nepieņemot pašvaldības budžetu.

Bērziņa skaidroja, ka prokuratūrai tiks lūgts vērtēt Rēzeknes pašvaldības, īpaši vietējās koalīcijas deputātu, rīcību un bezdarbību, nepieņemot sabalansētu budžetu līdz noteiktajam termiņam, 21. februārim.

Kā būtisku problēmu, kas turpinās deputātu bezdarbības dēļ, ministre minēja to, ka turpina pieaugt pilsētas parādi nepieņemtā budžeta dēļ.

VARAM jau pašlaik strādā pie Rēzeknes domes atlaišanas likumprojekta, kas nebalstīsies emocijās, bet būs tiesisks un juridiski pamatots, norādīja ministre.

Kā vēlākais termiņš Saeimas lēmumam par Rēzeknes domes atlaišanu būtu aprīļa sākums, atzīmēja Bērziņa.

Pašlaik ir atlikuši vairāk nekā likumā noteiktie deviņi mēneši līdz kārtējām vēlēšanām administrācijas pārvaldes noteikšanai, tāpēc koalīcija strādās pie tā, lai likumā noteiktu iespēju administratorus iecelt līdz Rēzeknes domes kārtējām vēlēšanām 2025. gadā, tātad uz ilgāku laiku, norādīja ministre.

Vaicāta par risku caur tiesu panākt, ka tomēr tiek rīkotas ārkārtas vēlēšanas, Bērziņa apliecināja, ka apzinās šādu risku un, lai to novērstu, Saeimas deputātiem administratoru iecelšana būs atbilstoši jānosaka likumā.

Vadošais administrators varētu būt no VARAM, savukārt pārējie – vai nu no ministrijām, vai cilvēki ar atbilstošu pieredzi pašvaldības darbības jomā, atzīmēja ministre.

Administratori gan nedrīkstētu būtu politisko partiju pārstāvji, politiķi, bet tie var būt ierēdņi vai citi atbilstoši darbinieki, kas nav paši saistīti ar partiju politiku, skaidroja “Jaunās vienotības” politiķe.

Bērziņa norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai pašvaldības dome drīzumā nolemtu tomēr pieņemt budžetu, koalīcijas lēmums tāpat nemainīsies – notiks virzība uz Rēzeknes domes atlaišanu.

Politiķe arī uzsvēra, ka vēlas nomierināt cilvēkus par Rēzeknes iedzīvotāju situāciju, jo pilsētas visi maksājumi tiek veikt, tajā skaitā tiek maksātas algas.

Tāpat tiek nodrošināti visi pamatpakalpojumi, tajā skaitā, siltums un ielu tīrīšana, norādīja ministre.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pauda, ka viņam ir “nelaba sajūta”, ka uzzināsim vēl kādus trūkumus Rēzeknes domes darbā, kas līdz šim vēl nav izskanējuši.

Burovs pēc koalīcijas sanāksmes pauda vērtējumu, ka iepriekš no valdības puses ticis izdarīts viss, lai Rēzeknes esošajai politiskajai varai dotu iespējas turpināt strādāt, bet pilsētas vadošie politiķi nav tās izmantojuši.

Burovs kā pozitīvu piemēru un pretstatu Rēzeknei minēja Talsu novada pašvaldību, kur deputātu vairākums tomēr spēja pieņemt nepopulāru budžetu, lai sabalansētu savus izdevumus un kvalificētos valsts aizdevuma saņemšanai.

Valsts pārvaldes komisijas vadītājs uzskata, ka Rēzeknes domes koalīcijas deputāti paši gāja uz savu atlaišanu, bet opozīcijas deputāti bijuši vienīgie, kuri centās pieņemt pilsētas budžetu.

Burovs apliecināja, ka Valsts pārvaldes komisija ir gatava strādāt ar gaidāmo Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu, lai pēc tam to virzītu izskatīšanai Saeimā.

Tāpat kā Bērziņa, arī komisijas vadītājs apliecināja, ka likumprojekts paredzēs, ka Rēzeknes domes vēlēšanas notiks plānotajā laikā kopā ar citu pašvaldību kārtējām vēlēšanām 2025. gadā, bet ārkārtas vēlēšanas līdz tam rīkotas netiks.

Līdz ar to plānots pieņemt regulējumu, kas atļaus ieceltajai administrācijai strādāt atlikušo termiņu līdz jaunas Rēzeknes domes ievēlēšanai.

Atšķirībā no iepriekšējā gadījuma ar speciālu regulējumu par Rīgas domes atlaišanu 2020. gadā, šoreiz paredzēts pieņemt vispārīgu regulējumu par administratoru darba nosacījumiem domes atlaišanas gadījumā, skaidroja Burovs.

“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda, ka viņa pārstāvētā partija pilnībā atbalsta ministres Bērziņas redzējumu un piedāvātos risinājumus.

Rēzeknes pilsētas domei bija visas iespējas rīkoties, pieņemot budžetu, bet tās deputāti to nav darījuši, atzīmēja “Progresīvo” politiķis.

Šuvajevs uzsvēra, ka Rēzeknes iedzīvotāji noteikti ir pelnījuši labāku politisko vadību un ka pašreizējā situācijā nekas cits neatliek, kā virzīties ar Rēzeknes domes atlaišanu.

Savukārt no amata atstādinātais bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) šodien preses konferencē apgalvoja, ka viņa mērķis nekad neesot bijis domes atlaišana.

Viņaprāt, tikai tad, ja domi turpinās vadīt ievēlētie deputāti, esot iespējams sasniegt kādu pozitīvu rezultātu, vēsta LTV.

Bijušais mērs apgalvoja, ka likumā paredzētajā laikā pašvaldības budžets netika pieņemts, jo sagatavotais budžeta projekts varējis kaitēt darbiniekiem un iedzīvotājiem.

Viņaprāt, lai uzlabotu situāciju, pilsētai vienkārši esot jāpiešķir jauni kredīti.

Kā ziņots, Rēzeknes pilsētas dome 21. februārī, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem bija pēdējā diena pašvaldības budžeta pieņemšanai, nepieņēma sabalansētu budžetu.

Par budžeta projekta izskatīšanu balsoja Aleksejs Stecs (“Kopā Latvijai”), partiju apvienību NA, LZP, JV, LRA un “Latgales partija” pārstāvošie deputāti Ināra Groce, Jāzeps Korsaks, Juris Guntis Vjakse, kā arī Jānis Zeltiņš (P) un Voldemārs Platacis (JKP).

Balsojumā atturējās valdošās koalīcijas deputāti no partijas “Kopā Latvijai” Aleksejs Grehovs, Igors Sergejevs, Vladimirs Bogdanovs un Olga Strode, bet trešdienas sēdē nepiedalījās šo pašu partiju pārstāvošie deputāti Kristīne Kokareviča, Bartaševičs un Aleksandrs Irišins, līdz ar to pietrūka balsu jautājuma iekļaušanai darbakārtībā.

Pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Stecs, kurš pašlaik pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes noslēgumā rezumēja, ka acīmredzami pēdējais budžeta variants tiks izskatīts nākamajā Finanšu komitejas sēdē, bet sankcijas pret pašvaldību “noteiktas normatīvajos aktos”.

Normatīvie akti nosaka, ka pašvaldībām budžeti ir jāpieņem divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas, sekojoši 2024.gada budžeti pašvaldībām bija jāpieņem līdz 21. februārim.

FM ir paziņojusi, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība tagad nesaņems solīto piecu miljonu eiro aizdevumu, kas nepieciešams pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai.

2023. gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības.

Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.

Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no “Kopā Latvijai” ir centušies panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.

Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

Revīzijā VK sniegusi negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

VK norāda, ka Rēzeknes kopbudžetu veido deviņu institūciju budžeti, ko katra no tām atsevišķi sagatavo un iesniedz Rēzeknes Finanšu pārvaldē apkopošanai un pārbaudei.

Savukārt budžeta izstrādes virzību nodrošina Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupa, kuras uzdevumos ietilpst ieņēmumu prognožu izskatīšana un akceptēšana, izdevumu kontrolskaitļu izskatīšana un akceptēšana, investīciju prioritāšu noteikšana, budžeta projekta kopsavilkuma akceptēšana un virzība apstiprināšanai.