Viņš atzina, ka straujās tehnoloģiju pārmaiņas ir būtiski mainījušas izglītības un politikas veidošanas vidi, un universitātēm un politikas veidotājiem jāspēj pielāgoties, lai nezaudētu konkurētspēju.

Sauka uzsvēra, ka MI pielietojums kļūst aktuāls teju visās nozarēs un galvenais jautājums ir, “kā to izmantot efektīvi”, nevis vai tas nepieciešams.

Pēc viņa paustā, Eiropa tehnoloģiju attīstībā atpaliek no lielākajām pasaules ekonomikām, un īpaši svarīgi kļūst jautājumi par pārvaldības modeli, investīcijām un spēju veicināt inovācijas. Sauka uzsvēra, ka jaunuzņēmumu ekosistēma, tostarp drošības jomā, var kļūt par nozīmīgu virzītājspēku arī Latvijā.

Runājot par inovācijām un konkurētspēju, Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka inovācijas pašas par sevi nav pietiekamas – izšķiroša ir spēja uzņemties “konstruktīvus riskus”, kas veido pievienoto vērtību un veicina izaugsmi. Šis aspekts, viņaprāt, ir svarīgs arī politikas veidotājiem.

Sauka uzsvēra, ka universitātes nevar attīstīties bez gudriem ieguldījumiem infrastruktūrā un prasmju attīstībā.

Viņš brīdināja, ka mainās arī izpratne par “junioru” un “senioru” lomām darba tirgū – iespējams, nākotnē šodienas studenti kļūs par jauno zināšanu nesējiem, bet vecākajai paaudzei būs jāmācās no viņiem.

Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs arī norādīja, ka publiskajam sektoram, ja tas vēlas būt MI ieviešanas līderis, ir jāuzņemas pamatoti riski un jāatļauj kļūdas, jo tās ir neizbēgamas inovāciju procesā.

Savukārt kontrolējošajām institūcijām jābūt gatavām saprātīgi tolerēt šos riska gadījumus.

Sauka uzsvēra MI pratības palielināšanas nozīmi un atgādināja, ka “laika ātrums” tehnoloģiju jomā ir kļuvis atšķirīgs – sistēmām un iestādēm jāspēj strādāt ātrāk, nezaudējot kvalitāti.