Kā vēstīts, Navaļnija komandas veidotajā filmā izskan apgalvojumi, ka Krievijas naftas kompānijas “Jukos” bijušais vadības pārstāvis, Izraēlā mītošais miljardieris Leonīds Ņevzļins kopā ar līdzzinātāju, tagad Polijā apcietināto Krievijas juristu Anatoliju Bļinovu, ar kukuļošanas palīdzību esot Latvijā panācis krimināllietas ierosināšanu pret Ašurkovu.

Ruks “de facto” sacīja, ka Valsts policijā procesu pret Ašurkovu nav. “Mēs esam pārbaudījuši, kas attiecas uz konkrēto personu – nav nekā vairāk, ko paziņot. Nefigurē.

Nav nekāda procesa, ko mēs būtu piefiksējuši. Protams, mēs neesam vienīgā izmeklēšanas iestāde valstī. Mums ir vienota sistēma, bet mēs šobrīd neredzam, ka kaut kur būtu kaut kas veikts,” viņš norāda.

No policijas priekšnieka teiktā gan noprotams, ka viņš par to nav pilnīgi pārliecināts. “Attiecīgi skaidrs, ka ir jāpārbauda rūpīgi, mēs nevaram viennozīmīgi apgalvot to, ko neesam līdz galam pārbaudījuši,” viņš piebilda.

Raidījums iepriekš vēstīja, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes Ašurkovu iztaujājušas par savrupmājas iegādi, kas agrāk piederēja Krievijas darbonim Grigorijam Guseļņikovam un “PNB bankai”, kuras izputināšanu pēta tiesībsargi.

Valsts policijas priekšnieks uzsver, ka viņa izvaicāšanai agrāk sāktās “PNB bankas” lietas ietvaros nav nekāda sakara ar Bļinova un Ņevzļina saraksti un aizdomām, kas izteiktas FBK pēdējā filmā.

“Tur turpinās process un notiek izmeklēšanas darbības. Un tās darbības ir veiktas pilnīgi citā kontekstā. Tas ir viennozīmīgi,” teic policijas priekšnieks.

Tāpat Valsts policijā atklāj, ka saistībā ar aizdomām, ka Bļinovs pārvietojies pa Eiropu, izmantojot viltotu Latvijas pasi, tā sākusi kriminālprocesu pēc panta par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.

Iespējams, būtisku lomu tajā, ka Bļinovam bijusi viltota pase, spēlējis Latvijas pilsonis Dmitrijs Čeļebijs, kurš šobrīd varētu atrasties Krievijā, vēsta raidījums.

Tas noskaidrojis, ka kādā “Telegram” kanālā izplatīta it kā Andreja Matusa – cilvēka, kas nodeva saraksti Navaļnija līdzgaitniekiem – ierakstīta saruna it kā ar Čeļebiju. Tās gaitā tiek pieminēta Bļinova atkarība no Čeļebija, jo viņš esot tas, kas viņam uztaisījis “kreiso pasi”, par kuru Bļinovs ik mēnesi maksājot.

Raidījums arī vēsta, ka tā iegūtā informācija ar, visticamāk, Ņevzļina un Bļinova saraksti, atklāj, ka abiem bijusi vēlme sasaistīt izmeklēšanu pret Ašurkovu ar tobrīd jau slēgto “Baltic International Bank”.

Bļinovs sarakstē klāstījis, ka lietu rosinās pēc bankas administratora iesnieguma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Pāris mēnešus vēlāk viņš apgalvojis, ka krimināllietas sākšana aizkavējusies prokurora maiņas dēļ, bet vēlāk viņam esot pienākušas “super ziņas” no Rīgas.

Ņevzļina un Bļinova sarakstes laikā “Baltic International Bank” darbu administrēja advokāts Olavs Cers. Tiesa viņu bija iecēlusi par bankas likvidatoru.

Bijušais bankas likvidators raidījumam sacīja, ka viņam neviens nav piedāvājis “iedot kukuli vai uzpirkt saistībā ar “Baltic International Bank” likvidatora pienākumiem”, bet, ja kāds šādu piedāvājumu būtu izteicis, viņš par to informētu tiesībsargus.

LETA jau vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis resorisko pārbaudi saistībā ar minētajā filmā izteiktajiem pieļāvumiem, ka Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki palīdzējuši vērsties pret Kremļa opozicionāriem.

Aģentūra LETA vērsās arī Iekšējās drošības birojā (IDB), lai noskaidrotu, vai birojs izvērtēs filmā izskanējušos pieļāvumus. Birojā atbildēja, ka tas izprot pastiprināto interesi par informāciju, kas izskanējusi sižetus, taču IDB nekādus komentārus nevarot sniegt.

18.septembrī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis TV3 sacīja, ka Latvija ļoti nopietni uztver un atbildīgi izvērtē filmā izteiktos apgalvojumus. Kozlovskim sākotnēji izskatoties, ka filmas veidotāji ir “salikuši kokteili” no dažādiem faktiem, cenšoties izspēlēt kādu savstarpēju spēli, kā rezultātā Latvijas tiesībsargiem izteiktie pārmetumi pirmšķietami neatbilst patiesībai.