Rinkēviča tvitera konta ierakstā vēstīts, ka Latvijas Valsts prezidents Ukrainas vizītes laikā apmeklēja Čerņihivas apgabalu, kur tiek īstenoti Latvijas finansētie rekonstrukcijas projekti.

Tikšanās laikā ar prezidentu Zelenski pārrunātas turpmākās divpusējās attiecības, kā arī Eiropas Savienības un NATO atbalsts Ukrainai.

Rinkēvičs vizītes laikā Ukrainā arī piedalīsies Holodomora 90.gadadienas atceres pasākumos un Starptautiskajā Pārtikas drošības samitā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, vizītes laikā Rinkēvičs apliecināja Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai un tās eiroatlantiskajai integrācijai.

Valsts prezidents sarunā ar Ukrainas prezidentu apliecināja nelokāmu Latvijas solidaritāti un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. “Latvija ir atbalstījusi Ukrainu jau kopš 2014.gada un turpinās to atbalstīt līdz pilnīgai Ukrainas uzvarai.

Latvija šajā gadā apmācījusi gandrīz 3000 Ukrainas karavīru, un turpinās apmācības arī nākamgad. Ukraina var paļauties uz Latvijas politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro atbalstu,” uzsvēra Rinkēvičs.

Valsts prezidents pauda atbalstu ES iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Ukrainu. “Ukrainas vieta ir Eiropas Savienībā. Tā ir sasniegusi ievērojamu progresu reformu īstenošanā, neskatoties uz aktīvu karadarbību un cīņu pret agresorvalsti Krieviju.

Sasniegto progresu apliecina arī Eiropas Komisijas paplašināšanās ziņojums. Latvija iestājas par ātru ES iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai politisko un tehnisko atbalstu, lai sekmētu tās integrāciju ES,” uzsvēra Rinkēvičs.

Rinkēvičs arī atzīmēja Latvijas ievērojamo atbalstu Černihivas apgabala rekonstrukcijā. “Latvija ir apņēmusies atbalstīt Černihivas apgabala rekonstrukciju. Latvijas ieguldījums Černihivas apgabala atjaunošanā ir ievērojams.

Latvija ieguldījusi jau vairāk nekā piecus miljonus eiro, kā arī plāno līdzīgus ieguldījumus arī turpmākajos gados. Būtisku atbalstu sniedz arī Latvijas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji,” norādīja Rinkēvičs.

Valsts prezidents pauda atbalstu Ukrainas miera formulai, kas ir vienīgais veids, kā atrisināt pašreizējo situāciju. “Tikai, kad pēdējais Krievijas karavīrs atstās Ukrainas teritoriju, varēs runāt par kara beigām,” uzsvēra Rinkēvičs.

Valsts prezidents arī atzīmēja, ka sestdien, 25.novembrī, būs Holodomora 90.gadadiena. “Latvija jau pirms 15 gadiem atzina Holodomoru par genocīdu pret Ukrainas tautu. Iespējams vilkt paralēles ar Holodomoru un šī brīža situāciju, un Krievijas rīcību. Bet atšķirība ir tā, ka Ukraina vairs nav viena,” pauda Rinkēvičs.

Apmeklējot Černihivas apgabalu, Valsts prezidents tikās ar Černihivas apgabala Militārās administrācijas vadītāju Vjačeslavu Čausu.

Valsts prezidents apmeklēja arī Jahidnes ciemu, kur kopīgi ar ciema iedzīvotājiem apskatīja Jahidnes skolas pagrabu, kur okupācijas karaspēks gandrīz mēnesi necilvēcīgos apstākļos gūstā turēja visus ciema iedzīvotājus.

Rinkēvičs uzsvēra, ka jāturpina aktīvi strādāt, lai nodrošinātu visaptverošu Krievijas un tās pārstāvju atbildību par agresijas un kara noziegumiem.

Černihivas apgabalā Valsts prezidents apmeklēja arī Tarasa Ševčenko reģionālo ukraiņu mūzikas un drāmas teātri, kas 19.augustā cieta raķetes uzlidojumā, kā arī apmeklēja sieviešu atbalsta centru, kas tapis sadarbībā ar Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizāciju “Centrs Marta”, apskatīja atbalsta iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” un Latvijas nodrošinātos mājokļus un iepazinās ar ukraiņu ģimenēm, kas, pateicoties atbalstam, radušas mājvietas.

Vizītes laikā Valsts prezidents Kijivā piedalījās arī sanāksmē Ukrainas tiesībsarga birojā, kur uzsvēra prettiesiski deportēto ukraiņu bērnu atgriešanas Ukrainā nozīmi. “Jādara viss iespējamais, lai atgrieztu ukraiņu bērnus Ukrainā,” akcentēja Rinkēvičs.