Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, modelis paredz, ka valsts iegūst 51% domājamo daļu no nekustamā īpašuma Latgales vēstniecības “Gors”, kā arī 51% pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” kapitāla daļu.

Savukārt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība saglabātu 49% gan no SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” daļām, gan no “Gors” nekustamā īpašuma, kas ļautu pašvaldībai arī turpmāk piedalīties nekustamā īpašuma un kapitālsabiedrības pārvaldībā.

Ministrijā norāda, ka izstrādātais modelis nodrošinātu valsts izšķirošu ietekmi kultūrpolitikas īstenošanā Latgales reģionā, vienlaikus saglabājot pašvaldības iesaisti valstspilsētas kultūras norišu organizēšanā un koncertzāles izmantošanā.

Pārvaldības modeļa maiņa, pēc ministrijas skaidrotā, nepieciešama saistībā ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības ierobežotajām finansiālajām un institucionālajām iespējām ilgtermiņā nodrošināt Latgales vēstniecības “Gors” stabilu un ilgtspējīgu darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas nostādnēm.

Ņemot vērā koncertzāles nacionālo un reģionālo nozīmi, nepieciešams pārvaldības risinājums, kas mazinātu riskus, kas saistīti ar pašvaldības politiskajām un finanšu svārstībām, vienlaikus nodrošinot profesionālu pārvaldību un kultūras attīstību, norāda VARAM.

Ministrijā arī uzsver, ka attiecīgo pārvaldības izmaiņu īstenošanai Saeimai būs jāpieņem atsevišķs likums.

Kā vēstīts, Kultūras ministrija (KM) pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība Latgales reģionālās koncertzāles “Gors” pārvaldībā.

KM valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem koncertzāles “Gors” darbības stabilizēšanai.

Ziņojumā piedāvāti divi varianti – saglabāt līdzšinējo pārvaldības modeli vai arī paredzēt valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.

Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tas satur Rēzeknes pašvaldības veiktā audita datus par koncertzāles darbību, aģentūrai LETA skaidroja ministrijā.

Vienlaikus Ministru kabineta protokollēmuma projekts liecina, ka valdība varētu atbalstīt otro risinājumu – līdz mēneša beigām turpināt sarunas par koncertzāles nodošanu valsts īpašumā un valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, nodrošinot valstij izšķirošu ietekmi, ja pašvaldība pieņēmusi nepieciešamos lēmumus.

Ja valdība atbalstīs šo scenāriju, Finanšu ministrijai būs jārod papildu finansējums tā īstenošanai. KM jau paudusi gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valstij būtu izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā.

Vienlaikus ministrijā pagaidām neatklāj iespējamās izmaksas, norādot, ka tās būs zināmas pēc valdības lēmuma.