Kriminālprocess sākts pirmdien saskaņā ar Krimināllikuma pantu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Pārbaude par Grevcovas publiskajām aktivitātēm tika sākta saistībā ar platformā “TikTok” 22.janvārī publicētu Saeimas deputātes videouzrunu par Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējumu.

Dienestā nekomentēja, vai deputātei piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss vai aizdomās turētās statuss. Tāpat dienestā nekomentēja, vai amatpersonai piemērots drošības līdzeklis. Likums gan paredz, ka drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētajiem.

Ja VDD tomēr saskatīs Grevcovas vainu un rosinās prokuratūrai celt apsūdzību un prokuratūra saskatīs tam pamatu, tad, Saeimai piekrītot izdot deputāti kriminālvajāšanai, parlamentāriete var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi, noskaidroja LETA.

Jau ziņots, ka Grevcovas “TikTok” kontā tika ievietots un vēlāk izdzēsts video vēstījums krievu valodā, kurā deputāte klāstīja, ka atnākusi uz “tā saucamo Okupācijas muzeju”. Grevcova video apgalvoja, ka muzejā “nesakrīt fakti” un ka gids stāstot “paralēlo, izdomāto vēsturi”.

“Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? (..) Apskatījām visus eksponātus, un sapratām – re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo,” video tika paudusi partijas “Stabilitātei” deputāte, kura muzejā redzamo dēvē par “īstu propagandu”.

Patlaban Rīgas pilsētas tiesā Vidzemes priekšpilsētā atrodas citas krimināllieta, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai apsūdzēta Grevcova.