“Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jārēķinās ar dārgāku elektroenerģiju.

Ne tikai tāpēc, ka mēs nevaram paredzēt nākamās ziemas laikapstākļus, gāzes cenu vai situāciju Eiropas energotirgū, bet arī tāpēc, ka Latvija pati gatavojas ierobežot lētas elektroenerģijas ražošanu,” pauž Galviņš, komentējot Saeimā ceturtdien, 3. septembrī, otrajā lasījumā atbalstītos grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas ļauj neakceptēt elektroenerģijas ražošanas projektus, ja pašvaldībā jau akceptēti vismaz 150 megavati (MW) vēja elektrostaciju (VES) vai attiecīgajā plānošanas reģionā – 500 MW.

“Šis ir viens no tiem lēmumiem, par kuru šodien daži nobalsos diezgan klusi, bet pēc dažiem gadiem tā sekas savos elektrības rēķinos redzēsim mēs visi,” pauž Galviņš.

Jūlijā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija par 63% augstāka nekā pirms gada. Kā norāda Galviņš, tobrīd pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) secināja, ka tieši saules elektrostacijas (SES) un VES Baltiju pasargāja no vēl lielāka elektroenerģijas cenu šoka. Galviņš norāda, ka tā vietā, lai secinātu, ka vajag ražot vairāk elektroenerģijas, valsts plāno ieviest vēl vienu veidu, kā jaunus ražošanas projektus varēs apturēt.

“Ja šos grozījumus pieņems arī trešajā lasījumā, sekas neparādīsies nākamajā dienā. Tās redzēsim pēc vairākiem gadiem, kad izrādīsies, ka jaunas ražošanas jaudas nav uzbūvētas, bet elektrības patēriņš ir audzis,” skaidro Galviņš, piebilstot, ka tad politiķi atkal meklēs vainīgos augstajās elektroenerģijas cenās.

VEA padomes priekšsēdētājs uzsver, ka īpaši absurds ir pats 150 un 500 MW princips, jo akceptēts VES vēl nav uzbūvēts – daļa šo projektu, visticamāk, nekad netiks realizēti, taču ar tiem pietiks, lai radītu pamatu atteikt nākamajiem projektiem. “Rezultātā mēs neveicinām labāko un reāli uzbūvējamo projektu attīstību, bet sacensību par to, kurš pirmais sakārtos papīrus un “aizsitīs vietu”,” pauž Galviņš.

Viņš skaidro, ka šķietamais mērķis ir pasargāt pašvaldības un iedzīvotājus no pārmērīgas VES koncentrācijas, bet tas jau tiek risināts ar citiem instrumentiem, tostarp teritorijas plānošanu. Viņaprāt, tieši teritoriju plānošanā pašvaldībām ir jānosaka, kur VES ir pieļaujami.

“Ar šo normu realitātē nepasargājam iedzīvotājus no pārmērīgas VES būvniecības. Mēs pasargājam “uz papīra” esošus projektus no konkurences ar nākamajiem projektiem. Iedzīvotāji no tā neiegūst neko, bet investori saņem vēl vienu skaidru signālu – Latvijā spēles noteikumi var mainīties procesa vidū,” uzsver Galviņš.

Viņš piebilst, ka, kamēr Latvija spriež, kā ierobežot jaunas jaudas, Lietuva tās būvē. Rezultātā elektrība Latvijas ekonomikai tik un tā būs vajadzīga, tikai tā nāks no citurienes.

“Mēs uzturēsim savu infrastruktūru, bet maksāsim par citās valstīs saražotu elektroenerģiju un skatīsimies, kā investīcijas, darbavietas un nodokļu ieņēmumi paliek pie kaimiņiem,” pauž Galviņš, uzsverot, ka, ja Latvijas politiskā izvēle ir “mums pietiek”, jābeidz vienlaikus runāt par valsts ekonomisko izaugsmi, miljardiem eiro jaunās investīcijās, ekonomikas elektrifikāciju, datu centriem, jaunu rūpniecību un enerģētisko neatkarību.

VEA padomes priekšsēdētājs uzsver, ka tam visam vajadzēs vairāk elektroenerģijas, un, izvēloties ierobežot VES būvniecību, asociācija aicina valdību jau laicīgi paredzēt budžeta līdzekļus kompensācijām par elektrības cenas kāpumu gan uzņēmumiem ar augstu elektroenerģijas patēriņu, gan mājsaimniecībām.

Viņš pauž, ka šo lēmumu patlaban nav nepieciešams pieņemt. Likumprojekts vēl jāskata trešajā lasījumā. Galviņš uzsver, ka nav nekāda objektīva iemesla steigā pieņemt regulējumu, kura ietekmi uz Latvijas enerģētiku, investīcijām un elektroenerģijas cenām varēs just vēl ilgi pēc tam, kad šī Saeima būs beigusi darbu.

Galviņš pauž neizpratni, ko tieši Latvija vēlas panākt, norādot, ka, ja atbilde ir zemākas elektroenerģijas cenas, lielāka enerģētiskā neatkarība un augoša ekonomika, tad jaunas elektroenerģijas ražošanas ierobežošana ir grūti izskaidrojama izvēle.

“Ja Latvijas enerģētikas politika turpmāk būs “mums jau pietiek”, arī tas ir politisks lēmums. Tikai tad nākamreiz, kad elektrības cena atkal “uzšausies debesīs”, nevajag meklēt vainīgos biržā, Briselē, laikapstākļos vai pie kaimiņiem. Būsim šo izvēli izdarījuši paši,” uzsver Galviņš.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ietekmes uz vidi novērtējuma likumā, tostarp atbalstot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) rosināto iespēju pašvaldībām pie konkrēta jaudas sliekšņa noraidīt vēja parku projektus.

KEM priekšlikums paredz dot tiesības lemt par VES lietderību, ja konkrētajā pašvaldībā jau ir vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai konkrētajā plānošanas reģionā ir vēja parki vismaz 500 MW apmērā.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Priekšlikums izraisīja domstarpības teju katrā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā grozījumi likumā tika skatīti. Galvenais iebildums bija priekšlikuma neatbilstība Ietekmes uz vidi novērtējuma likumam.

Komisijā grozījumi likumā otrajam lasījumam tika skatīti gandrīz gadu.