Saskaņā ar Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) datiem, laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam vidēji studiju programmu “Māszinības” absolvējušas 483 personas, no tām vidēji 85% par valsts budžeta līdzekļiem.

2023. gadā līdz šim diplomus ieguvušas 404 māsas, no tām – 384 bakalaura līmeņa studiju programmā un 21 maģistra līmeņa programmā.

VM norāda, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu vidējos rādītājus par studiju programmās “Māszinības” studējošajiem un absolventiem un ņemot vērā, ka no gada uz gadu izmaiņas nav būtiskas, tiek prognozēts, ka vismaz nākamos divus gadus tendences varētu saglabāties un vidēji gadā studentu skaits būs 1 550 studentu, absolventu skaits ik gadu – vidēji ap 500.

VM norāda, ka absolventu skaita palielināšanās sagaidāma 2026. gadā, kad studijas absolvēs 2023. gadā imatrikulētās māsas, jo 2023./2024. studija gada horizontālā prioritārā pasākuma ietvaros ir rasti papildu budžeta līdzekļi papildu 296 studiju vietu nodrošināšanai augstskolu māszinību studiju programmās.

Tiek prognozēts, ka arī valsts finansētajās budžeta vietās studējošo un valsts budžeta vietās absolvējošo īpatsvars būs aptuveni līdzīgs kā līdz šim, tas ir aptuveni 92% un 86% attiecīgi.

Bez diploma eksmatrikulēto īpatsvars studiju programmā “Māszinības” ir zemāks kā vidēji citās augstākās izglītības programmās – 23%, kamēr citās programmās 30%.

Izņēmums ir 2022. akadēmiskā gada sākums, kurā eksmatrikulēto bez diploma skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā iepriekšējos gados. VM atzīmē, ka šajā akadēmiskajā gadā ir novērojamas nozīmīgas izmaiņas arī studiju programmu absolventu skaitā – tas ir gandrīz divas reizes mazāks nekā iepriekšējos akadēmiskajos gados.

Šī situācija ir skaidrojama ar to, ka 2022. akadēmiskajā gadā tika noslēgta pāreja no koledžas līmeņa studiju programmām uz bakalaura studiju programmām. Līdz ar to koledžās, kurās tika īstenota studiju programma “Māszinības”, studenti tika eksmatrikulēti bez diploma un tika pārcelti uz studijām bakalaura studiju programmā. Kopumā no studijām koledžā uz augstskolu 3. un 4. studiju gadā tika pārcelti 393 studējošie.

Tomēr

studiju programmas “Māszinības” ikgadējais absolventu skaits ir nepietiekams, lai kompensētu veselības aprūpes sistēmā ilgstoši uzkrāto māsu skaita deficītu,

uzskata VM.

Lai arī praktizējošo māsu skaits uzrāda nelielu pieauguma tendenci, tomēr kopējais māsu nodrošinājums veselības aprūpes sistēmā vērtējams kā kritisks un būtiski atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem.

Līdz ar to, lai pēc 10 gadiem tuvinātu māsu skaita nodrošinājuma rādītāju šī brīža ES valstu vidējam līmenim, kompensējot paaudžu nomaiņai nepieciešamo resursu, jau šobrīd jāuzsāk mērķtiecīga rīcība māszinību studiju programmu absolventu skaita palielināšanai, pakāpeniski to dubultojot – vismaz 900 absolventu gadā 10 gadu periodā, norāda ministrijā.

Pēc VM paustā, vidēji 80% māsu pēc izglītības programmas piecu gadu periodā uzsāk un turpina darbu profesijā. Vienlaikus, nodarbinātība slimnīcās tiek vērtēta kā zema un nav atbilstoša veselības pakalpojumu izvietojumam un sniegto pakalpojumu klāstam, īpaši Rīgā.

Lai uzlabotu māsu nodarbinātības rādītājus, VM vērtējumā, nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi māsu piesaistei ārstniecības iestādēs jau studiju laikā, un jau šobrīd daļa māsu tiek piesaistītas darbam ārstniecības iestādēs medicīnas asistenta statusā.

Lai arī māsu atalgojuma konkurētspēja darba tirgū ir zema tomēr darba videi, darba devēja īstenotajiem pasākumiem māsu piesaistei un noturēšanai ir būtiska loma kopējā māsu nodarbinātības politikas kontekstā.

VM norāda, ka ir būtiski celt māsas lomu veselības aprūpes sistēmā, veicināt līderību māsas profesijā, kas ir tikai daži no kompleksi risināmiem veselības darbspēka attīstības jautājumiem starpnozaru sadarbības ietvaros.

Vienlaikus VM vērš uzmanību, ka, lai arī kopējie māsu skaita plānošanas principi ir izstrādāti, tomēr tiem ir rekomendējošs raksturs. Proti, māsu amata vietu skaits ārstniecības iestādēs, iespējams, tiek plānots atbilstoši ārstniecības iestāžu pieejamajiem finanšu resursiem, nevis saskaņā ar nepieciešamo māsu skaitu pēc posteņu plānošanas principa, uz ko norāda izteikti zemie māsu nodarbinātības rādītāji slimnīcās un citos veselības aprūpes pakalpojumu sektoros.

Plānots, ka cilvēkresursu, tajā skaitā māsu plānošanas metodika un plānošanas principi tiks izstrādāti Eiropas Komisijas (EK) Strukturālā atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstītā tehniskā atbalsta projekts “Darbspēka stratēģija Latvijā” ietvaros, ko secīgi plānots iekļaut VM Cilvēkresursu stratēģijas 2024.-2029. gadam projektā.

Papildus, lai mērķtiecīgi plānotu pasākumus māsu piesaistei un noturēšanai veselības aprūpes sistēmā, apzināta starptautiskā pieredze, VM lūgusi māsu viedokli par nodarbinātību kavējošiem un veicinošiem faktoriem, kā arī darba devēju, izglītības iestāžu un Diasporas māsu un vecmāšu apvienības (DiMVA) viedokli.

Saskaņā ar Latvijas māsu sniegto viedokli

par būtiskākajiem nodarbinātību profesijā kavējošajiem faktoriem visās aptaujāto personu grupās tiek atzīts diennakts maiņu darbs,

kas veicina profesionālo izdegšanu, nepieciešamība strādāt vairākās darba vietās, lai pietiekami nopelnītu, nekonkurētspējīgs atalgojums, kā arī darba vides faktori.

Tikai 37% aptaujāto māsu norādījušas, ka māsas profesija ir prestiža. VM atzīmē, ka māsas, kuras šobrīd strādā māsas profesijā kā nozīmīgus nodarbinātību kavējošus darba vides faktorus atzinušas – mobings un bossings darba vietā, pārlieku lielais pacientu skaits vienas māsas aprūpē, nespēja apvienot lielo darba slodzi ar privāto dzīvi, zemais māsas profesijas prestižs darba vietā un sabiedrībā kopumā un citus faktorus.

Tāpat māsas norādījušas uz trūkumiem māsas formālās un neformālās izglītības sistēmā, atzīstot, ka “strādājošs cilvēks pa dienu nevar iegūt māsas izglītību”, “mācības ir tikai klātienē, tādēļ ir grūti vai pat neiespējami apvienot ar darbu.

Stipendijas ir mazas ar tām izdzīvot nevar, uz pusslodzi strādāt vakaros, arī ar to izdzīvot nevar. Ja vēl būtu nepilna laika klātiene, tad varētu”. Īpaši uz trūkumiem māsu izglītības sistēmā norādījušas māsas, kas šobrīd apgūst māsas profesiju, kā arī māsas, kas paralēli studijām, strādā medicīnas asistenta amatā.

Jauks un pretimnākošs darba kolektīvs tiek atzīts kā svarīgākais motivācijas nosacījums, lai māsas izvēlētos strādāt māsas profesijā. Lai arī aptaujā atzīts, ka diennakts darbs ir būtiskākais izdegšanu veicinošais faktors, tomēr tas vienlaikus norādīts arī kā nodarbinātību motivējošs apstāklis.

Māsas atzīst arī darba vides un nodarbinātības nosacījumu lomu profesijas izvēlē un darba turpināšanā.

Līdz ar to, lai veicinātu māsu profesijas attīstību un nodarbinātību, VM paredz izstrādāt priekšlikumus, lai stiprinātu VM lomu māszinību studiju vietu plānošanā un sasniegtu māszinību absolventu skaita dubultošanu pret 2023. gadu, izvērtēt iespēju studiju finansēšanas sistēmas maiņai, ieviešot kreditēšanu un kredīta dzēšanas sistēmu, ja persona noteiktu laiku ir nodarbināta māsas profesijā.

Tāpat plānots paredzēt, ka māszinību studiju vietas tiek plānotas un nodrošinātas, ņemot vērā absolventu skaitu un nodarbinātību profesijā, veicinot motivētu māszinību studējošo atlasi un uzņemšanu, vienlaikus mazinot atbirumu, kā arī virkne citu pasākumu izglītības jomā.

Attiecībā uz nodarbinātību VM iecerējusi palielināt veselības aprūpes darbinieku pieejamību, ilgtspējīgi veidojot māsu un vecmāšu darbavietas, efektīvi pieņemot darbā un paturot vecmātes un māsas, kā arī ētiski pārvaldot starptautisko mobilitāti un migrāciju.

VM plāno arī palielināt māsu un vecmāšu autoritāti un īpatsvaru vadošos veselības un akadēmiskajos amatos, un nepārtraukti attīstīt vadītājus nākamajām paaudzēm, savukārt attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu VM plāno panākt, ka māsas un vecmātes ir nodarbinātas savā profesijā atbilstoši iegūtajai izglītībai pilnā apjomā drošā un atbalstošā pakalpojuma sniegšanas vidē.

Lai celtu māsas darba samaksas konkurētspēju darba tirgū, VM šogad, iesniedzot priekšlikumus par nozares prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2024. – 2026. gadam, iekļāva horizontālo prioritāti “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” ar papildus finansējuma pieprasījumu 2024. gadam 62,4 miljonu eiro apmērā, 2025. gadam 129,1 miljonu eiro apmērā un 2026. gadam un turpmāk ik gadu 201 miljonu eiro apmērā.

Tāpat VM, iesniedzot priekšlikumus par nozares prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu 2024. – 2026. gadam, iekļāva prioritāti “Obligātā satura apguve profesionālajā pilnveidē māsām un citām ārstniecības personām – papildus finansējums 2024. gadā un turpmākajos divos gados – 4 246 190 eiro ik gadu.