Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni augusi par 9%, sasniedzot 1358 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 7%, sasniedzot 1380 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1346 eiro, kas ir pieaugums par 6,3% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieaugusi par 5,6% – līdz 9,2 eiro.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa augusi par 5%, tostarp privātajā sektorā – par 4%, sabiedriskajā sektorā – par 7,4%, bet vispārējās valdības sektorā – par 8,1%. Tajā pašā laikā samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājusies par 5,5%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) šogad otrajā ceturksnī bija 997 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas, proti, par 7,5%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 7,6%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022.gada otrajā ceturksnī bija 1078 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas (neto) – 801 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada otro ceturksni, gan bruto, gan neto darba samaksas mediāna pieauga par 10,8%.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu, norāda statistikas pārvaldē.

2022.gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2413 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2239 eiro), enerģētikas (1765 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1723 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1621 eiro), valsts pārvaldes (1556 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1440 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 861 eiro.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi, atzīmē statistikas pārvaldē, piebilstot, ka minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni valstī kopumā pieauga par 11,6% jeb 315,7 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 22 000 jeb 3,1%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (15,1%), mākslas, izklaides un atpūtas (12,6%), transporta un glabāšanas (12,2%), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarēs (12%), kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (12%).

Visās minētajās nozarēs, izņemot mākslas, izklaides un atpūtas nozari, darba samaksas fonds gada laikā pieauga, bet samazinājās darbinieku skaits. Savukārt mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, darba samaksas fonds pieauga būtiski straujāk nekā darbinieku skaits.

Šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (9%) un Vidzemē (8,5%). Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1525 eiro, savukārt zemākā – Latgalē (947 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā galvaspilsētā.

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistikas pārvaldē informēja, ka Baltijas valstīs 2022.gada otrajā ceturksnī lielākā vidējā bruto darba samaksa bija Lietuvā – 1781 eiro par pilnas slodzes darbu, kamēr Igaunijā vidējā bruto darba samaksa bija 1693 eiro, bet Latvijā – 1362 eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gada otro ceturksni vidējā bruto darba samaksa Lietuvā pieaugusi par 13,7%, Igaunijā – par 10,1%, bet Latvijā kāpums bijis vislēnākais – par 8,3%.

Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro, Igaunijā – 654 eiro, bet Latvijā minimālā alga par pilnas slodzes darbu ir 500 eiro.