Vienlaikus izdienas pensiju saņēmēju skaits sarucis no 11 403 pagājušā gada decembrī līdz 11 364 šā gada jūnijā.

Lielākā vidējā izdienas pensija 2025.gada jūnijā bija Ādažu novadā, kur tā sasniedza 1041,76 eiro, savukārt mazākā – Rēzeknes novadā, kur tā bija vidēji 788,03 eiro.

LETA jau rakstīja, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu.

Tostarp premjere atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.

Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija – šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem.

Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.

Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.

Tāpat vēstīts, ka vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.