Šogad laika posmā no 3. līdz 5. augustam starptautiskās sadarbības ietvaros apvienotās izmeklēšanas grupas kriminālprocesā “Veni, Vidi, Vici” tika atmaskoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas dalībnieki, kuri, izmantojot kriptovalūtu un sarežģītas finanšu plūsmas, slēpa telefonkrāpšanā iegūtos līdzekļus.

Šī ir Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes izmeklēšanas otrā fāze, kas īstenota sadarbībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūru, Eirojust, kā arī Lietuvas un Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm.

Jau iepriekš ziņots, ka šī gada 17. februārī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde apturēja organizētas noziedzīgas grupas darbību, kas Ukrainas pilsētā Dņipro uzturēja vairākus krāpnieciskus zvanu centrus.

Toreiz tika aizturētas 11 personas un uzsākta plaša pirmstiesas izmeklēšana.

Izmeklēšanas otrajā posmā galvenā uzmanība tika pievērsta personām, kuras nodrošināja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc krāpšanas shēmu īstenošanas.

Veicot kriptoaktīvu izsekošanu un darījumu analīzi blokķēdē, VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde identificēja finanšu plūsmas, kas veda līdz personām Ukrainā, kuras bija iesaistītas izkrāpto līdzekļu legalizācijā.

Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka cietušo kriptoaktīvi sākotnēji tika pārskaitīti uz aizdomās turētās personas kontrolētiem kriptoaktīvu makiem.

Lai slēptu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, tie tika sadalīti mazākās summās un vairākkārtēji pārvietoti starp dažādiem kriptoaktīvu makiem.

Pēc tam līdzekļi tika pārskaitīti uz trešo personu bankas kontiem, kriptoaktīvi konvertēti skaidrā naudā un sadalīti starp organizētās noziedzīgās grupas dalībniekiem.

Augusta sākumā Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas kopā ar sadarbības partneriem veica vairākas kratīšanas Kijivā un Dņipro, pie organizētās noziedzīgās grupas dalībniekiem, kuri legalizēja no Latvijas valstspiederīgajiem izkrāptos finanšu līdzekļus.

Veicot kratīšanas aizdomās turēto dzīvesvietās un transportlīdzekļos, tika izņemta datortehnika, serveru aprīkojums, elektroniskie datu nesēji, dokumentu melnraksti un kriptoaktīvu maki, kuriem būs būtiska nozīme turpmākajā izmeklēšanā.

Likumsargi aizturēja divas personas, kuras organizēja un nodrošināja noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie pārliecināja cietušos investēt kriptoaktīvos, demonstrējot fiktīvu peļņu pašu kontrolētās tiešsaistes platformās.

Pēc tam viņi atkārtoti izkrāpa naudu, uzdodoties par juridiskā atbalsta sniedzējiem un solot palīdzēt atgūt iepriekš zaudētos līdzekļus.

Šādā veidā tika apkrāpti 13 Latvijas un Lietuvas valstspiederīgie, nodarot zaudējumus vairāk nekā 200 000 eiro apmērā.

Šobrīd visi cietušie vēl tiek apzināti.

Pirmajā izmeklēšanas posmā pie aizdomās turētajiem tika atrasti 400 000 eiro, kā arī tika iesaldēti 17 000 eiro viņu kontrolētajos kriptoaktīvu makos.

Šie līdzekļi vēlāk tiks izmantoti, lai likumā noteiktajā kārtībā atlīdzinātu cietušajiem nodarītos zaudējumus.

Apjomīgais izmeklēšanas darbs veikts apvienotās izmeklēšanas grupas ietvaros ar Eirojust atbalstu.

“Katrs identificēts un arestēts kriptoaktīvs ir reāla iespēja cietušajiem atgūt daļu no zaudētajiem līdzekļiem. Mēs mērķtiecīgi pilnveidojam savas spējas analizēt blokķēdes darījumus, izsekot noziedzīgi iegūto līdzekļu kustībai un liegt organizētajām noziedzīgajām grupām gūt labumu no izdarītajiem noziegumiem,” norāda VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.

Viņa norādīja, ka pašlaik noziegumos arvien biežāk iesaistās jaunieši, kuri labi pārzina blokķēdes tehnoloģiju un kritoapktīvu apriti.

Arī aizturētie ir jauni, 25 gadu vecumu vēl nesasnieguši jaunieši, kuri diezgan agrā vecumā jau tiek turēti aizdomās par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.

Procesuālās darbības veiktas kara apstākļos Ukrainā, kur regulāri notiek gaisa trauksmes un raķešu uzbrukumi.

Neraugoties uz paaugstināto risku, Latvijas un Ukrainas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas sekmīgi īstenoja plānotās izmeklēšanas darbības.

Jau iepriekš ziņots, ka telefonkrāpšana pērn bija viens no izplatītākajiem kiberkrāpšanu veidiem, ietekmējot ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus.

Valsts policija aicina iedzīvotājus pasargāt sevi no krāpšanas, atceroties, ka jāpārtrauc saruna, ja ir kaut mazākās aizdomas par krāpniecību, nedrīkst izpaust bankas piekļuves datus, paroles vai autorizācijas kodus.

Tāpat nekavējoties jābloķē piekļuve bankas kontam un jāsazinās ar banku, ja rodas aizdomas par datu kompromitēšanu.

Policija arī iesaka neinstalēt attālinātās piekļuves programmas pēc svešinieku aicinājuma, neveikt investīcijas, nepārbaudot pakalpojuma sniedzēja likumību un brokera kompetenci.

Saņemot zvanu par investīciju iespējām, jāpārliecinās, vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības šādus pakalpojumus piedāvāt, pēc sarunas pašiem jāsazinās ar banku vai attiecīgo iestādi, ja rodas aizdomas par krāpšanu.

Speciālisti norāda, ka nedrīkst maksāt personām, kuras piedāvā atgūt iepriekš krāpšanas rezultātā zaudētos līdzekļus, nedrīkst pārskaitīt naudu uz tā dēvētajiem “drošības kontiem” vai nepazīstamiem bankas kontiem.

Izkrāpto līdzekļu atgūšana iespējama tikai tiesībsargājošo iestāžu un tiesas ceļā. Jebkādi solījumi par ātru naudas atgūšanu ārpus oficiālām institūcijām ir maldinoši, skaidro policijā.