Ministru kabinets turpmāk pieņems mazāku skaitu tādus formālus rīkojumus un noteikumus, kas skar konkrēta resora iekšējās procedūras vai mazu cilvēku loku.

To paredz valdības izskatītais informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā”.

Ministru kabinetā plānots pieņemt mazāk tipveida lēmumus.

Ja līdz šim valdība par līdzīgiem jautājumiem, piemēram, par valstij piekritīgo transportlīdzekļu nodošanu Ukrainai bez atlīdzības katrā reizē pieņēma atsevišķu lēmumu, tad turpmāk paredzēts tos apvienot vienā lēmumā reizi mēnesī vai ceturksnī.

Tāpat plānots, ka atsevišķus lēmumus valdības vietā varēs pieņemt atbildīgās iestādes vadītājs, tādējādi cita starpā tiks dotas plašākas pilnvaras iestāžu vadītājiem un ministriem.

Piemēram, iestādes vadītāja līmenī varētu lemt par finansējuma piešķiršanu jomā, kas skar tikai konkrēto nozari, un tad, ja finansējuma apmērs ir neliels un nerada ietekmi uz turpmākajiem gadiem, piemēram, projekta īstenošanai.

Tāpat šādi varētu lemt par valsts budžeta nefinansētu iestāžu un valsts aģentūru budžeta apstiprināšanu.

Vienlaikus paredzēts arī mazināt valdības līmenī pieņemamos noteikumus par resoru iekšējiem jautājumiem. Proti, ja noteikumi attiecas tikai uz vienas iestādes iekšējo darbu vai tehniskām procedūrām, tie vairs netiks izdoti Ministru kabineta noteikumu veidā.

Kā skaidro Valsts kancelejā, šādos gadījumos turpmāk paredzēts pieņemt vispārīgo administratīvo aktu vai iestādes iekšējo normatīvo aktu.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija pati varēs noteikt valsts pārbaudes darbu laiku, skolēnu pusdienas pārtraukuma laiku.

Līdz šim valdības līmenī ticis lemts pat par tādiem jautājumiem kā kartupeļu gaišās gredzenpuves un kartupeļu tumšās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība vai, piemēram, kartupeļu vēža izplatības ierobežošanas un apkarošanas kārtība.

Tai pat laikā Valsts kancelejā uzsver, ka arī turpmāk pieņemtie tiesību akti, pat ja tie pieņemti nevis Ministru kabineta, bet iestādes līmenī, būs jāpublicē oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.

Tāpat lēmumu pieņemšanā arī turpmāk būs jāiesaista sociālie partneri vai jāveic sabiedrības līdzdalības pasākumi.

Ministru kabineta otrdien atbalstītais informatīvais ziņojums paredz arī maksas pakalpojumu cenrāžu reformu.

Plānots, ka valdība izveidos vienotu pakalpojumu katalogu un metodiku, savukārt maksas pakalpojumu cenrāžus turpmāk apstiprinās iestāžu vadītāji vispārīga administratīvā akta veidā.

Lai ieviestu šādu risinājumu, vēl jāveic grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību. Līdz šim par katra maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanu Ministru kabinets lēma atsevišķi.

Plānota arī informatīvo ziņojumu izstrādes prakses maiņa – tie būs īsāki un pārskatāmāki.

Saskaņošanai paredzēts virzīt tikai prezentāciju par Ministru kabineta sēdes protokollēmumu vai arī ziņojumu, kas nav garāks par piecām lapām, tādējādi mazinot saturisko daļu un veicinot konstruktīvu priekšlikumu iekļaušanu.

Jau vēstīts, ka Rīcības grupa birokrātijas mazināšanai tika izveidota 27. martā. Tajā darbojas valsts pārvaldes, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.