Biedrībā norādīja, ka simts dienas ir pārāk īss laiks, lai objektīvi novērtētu ilgtermiņa rezultātus, taču lauksaimniecības nozarei būtiski redzēt, vai iepriekšējās valdības sāktie darbi tiek pabeigti un vai pieņemtie lēmumi vērsti uz zemnieku konkurētspējas uzlabošanu.

Kā labu piemēru “Zemnieku saeima” minēja valdības augustā apstiprinātos Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par refinansēšanas aizdevumu piešķiršanu primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt finanšu grūtības un saglabāt saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.

Aizdevumi būs pieejami saimniecībām, kurām ir grūtības pildīt esošās kredītsaistības.

Biedrībā pozitīvi vērtē arī grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, kas mazinās administratīvo slogu zemes īpašniekiem.

Turpmāk būs mazāk gadījumu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja koka nociršanai.

Bez atļaujas varēs cirst arī kokus zemē, kas kadastrā reģistrēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Turklāt vienkāršāka būs arī nokaltušu un bīstamu koku nociršana – pirms tās koks būs jānofotografē vismaz no trim skatpunktiem un jāinformē pašvaldība.

Biedrībā skaidroja, ka šis ir piemērs zemes apsaimniekošanas vienkāršošanai, vienlaikus saglabājot rūpes par dabu un īpaši vērtīgu koku un aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

Raugoties uz nākamo Saeimas sasaukumu, “Zemnieku saeimā” norādīja, ka tā saglabā neitrālu pozīciju attiecībā uz konkrētām politiskajām personām un partijām.

Lauksaimnieki vēlēšanās izdarīs savu izvēli, un “Zemnieku saeima” strādās ar to, ko ievēlēs un apstiprinās, neatkarīgi no tā, vai Kulberga pašreizējā valdība turpinās darbu vai vietā nāks kāds cits.

Daudz svarīgāki par konkrētiem vārdiem un uzvārdiem ir darbi, politikas pēctecība un valdības spēja aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses Latvijā un Eiropā, uzsvēra biedrībā.

“Zemnieku saeimā” norādīja, ka galvenais nākamās valdības uzdevums būs panākt Latvijas lauksaimniekiem taisnīgus tiešmaksājumus Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā 2028.-2034. gadam.

Baltijas valstīs tiešmaksājumu likmes pašlaik ir zemākās ES, un tas Latvijas zemniekus nostāda nevienlīdzīgā konkurences situācijā.

Biedrībā atzīmēja, ka Igaunijā šajā jautājumā notikušas būtiskas pārmaiņas – gatavojot nākamo ES daudzgadu budžetu, valdība ir piekritusi piešķirt 546 miljonus eiro lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai, tādējādi izlīdzinot Igaunijai pieejamo atbalstu ar vidējo līmeni ES.

“Zemnieku saeimā” uzsvēra, ka Latvijas zemnieki nebūs gatavi samierināties ar situāciju, kurā kaimiņvalsts lauksaimnieki ir panākuši līdzsvaru, bet Latvijā lauksaimnieki joprojām atpaliek, turklāt tas radītu vēl lielāku konkurences nevienlīdzību vienotajā ES tirgū.

Tādēļ no nākamās valdības “Zemnieku saeima” sagaida aktīvu un konsekventu Latvijas interešu aizstāvību sarunās ar Eiropu, lai tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem sasniegtu ES vidējo līmeni.

Biedrībā akcentēja, ka no sarunu rezultāta lielā mērā būs atkarīga Latvijas saimniecību dzīvotspēja un iespēja konkurēt ar citu dalībvalstu ražotājiem uz līdzvērtīgiem nosacījumiem.

Jau ziņots, ka Kulbergu amatā apstiprināja šā gada 28. maijā, tādējādi sestdien, 5. septembrī, būs pagājušas 100 dienas kopš viņš ir premjera krēslā.

Saeimas vēlēšanas gaidāmas 3. oktobrī.

Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā.

Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem.

Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas.

Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.