Zibakcijā tika izmantots liels plakāts ar prasību “pārtraukt asiņaino tranzītu”. Tāpat pausts aicinājums “neļaut aptraipīt mūsu rokas ar ukraiņu asinīm”.

Sanākušo vidū pārsvarā bija gados jaunāki cilvēki, vairākiem no viņiem rokās ir Latvijas un Ukrainas karogi.

Notiekošo uzrauga likumsargi.

Pozņaks aģentūrai LETA pauda, ka viņš, kā zibakcijas organizators, Valsts policijai ir uzrakstījis paskaidrojumu par to, ka zibakcija tika izsludināta sociālajos tīklos, tāpēc tā vairs nekvalificējas kā zibakcija, bet gan sapulce, kuras norise ir iepriekš jāsaskaņo.

Viņš solīja turpināt rīkot akcijas, lai panāktu, ka valdība pārtrauc mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju. “Mēģināsim platformā “Mana balss” vākt balsis, lai tiktu sadzirdēti,” informē Pozņaks, piebilstot, ka tieši šovakar ievesta mangāna rūdas krava.

Jau ziņots, ka Rīgā notiks zibakcija ar mērķi pieprasīt pārtraukt mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, liecina biedrības “Agendum” pārstāvja un “Tviterkonvoja” aizsācēja, “Apvienotā saraksta” Eiropas Parlamenta deputāta kandidāta Reiņa Pozņaka paziņojums tviterī.

Demonstrācija paredzēta Katrīnas dambja un Lugažu ielas stūrī, kas ir blakus Rīgas brīvostas teritorijai. Akcijas sākums tika ieplānots plkst.18.

Pozņaks tviterī aicinājis “nepieļaut, ka caur Latviju transportē izejmateriālus, kuri domāti Krievijas militārajai rūpniecībai, kas nodrošina Krievijas armiju ar ieročiem”.

“Ja valdība nerīkosies, rīkosimies mēs,” teiks uzsaukumā.

Atbildot uz citu interesentu jautājumu par to, kāds ir demonstrācijas plāns, Pozņaks norāda, ka “uz vietas viss būs redzams”.

Pirmdien Pozņaks tviterī vērsās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) un satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) ar lūgumu skaidrot situāciju saistībā ar rūdas tranzītu, jo “Tviterkonvojam” jāsaprot, vai nākamais konvojs piektdien brauc uz Ukrainu, “vai tomēr uz kādām sliedēm tepat Latvijā”.

LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts “Postimees”, kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina “Postimees” rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā.

Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija “LDz Loģistika” ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas.

Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.