Latvijā 25 līdz 34 gadu vecumā nodarbināti 80% iedzīvotāju ar iegūtu profesionālo vidējo izglītību un 77% ar vispārējo vidējo izglītību. Savukārt nodarbinātības līmenis starp augstākās izglītības ieguvējiem sasniedz 89%, kas ir nedaudz virs OECD vidējā rādītāja – 87%.

Augstākā izglītība Latvijā nodrošina arī lielāku atalgojumu – pieaugušie šajā vecuma grupā ar diplomu pelna par 35% vairāk nekā tie, kuriem ir tikai vidējā izglītība.

Taču saglabājas būtiskas dzimumu atšķirības darba samaksā: sievietes ar augstāko izglītību saņem tikai 67% no vīriešu ienākumiem, kamēr OECD valstīs vidēji 83%.

Turklāt, atšķirībā no citām OECD valstīm, Latvijā šī nevienlīdzība saglabājas arī vecākās vecuma grupās – arī 45 līdz 54 gadu vecas sievietes ar augstāko izglītību nopelna vien 67% no vīriešu ienākumiem.

Īpaši augsta atdeve no iegūtās izglītības Latvijā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. 25 līdz 64 gadus veci strādājošie šajā nozarē pelna par 67% vairāk nekā vidēji augsti izglītoti darba ņēmēji. Tomēr arī šeit saglabājas ievērojamas atalgojuma atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, teikts ziņojumā.

Ziņojumā uzsvērts, ka izglītība būtiski mazina bezdarba risku. Vidēji 12,9% jauno pieaugušo bez vidējās izglītības OECD valstīs ir bez darba, kamēr vidējo izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs samazinās līdz 6,9%.

Savukārt iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū šis rādītājs ir vēl zemāks – 4,9%. Latvijā šie rādītāji ir līdzīgi: 14,3% jauniešu bez vidējās izglītības ir bezdarbnieki, ar vidējo izglītību – 10,4%, bet ar augstāko izglītību – 4,8%.

Latvijā bakalaura studiju izvēle atbilst OECD valstu tendencēm, liecina jaunākie dati. Populārākās plašās studiju jomas gan Latvijā, gan citviet ir zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (STEM), kā arī uzņēmējdarbība, administrācija un tiesību zinātnes.

OECD valstīs šīs jomas veido aptuveni 23% no bakalaura programmu absolventiem. Latvijā STEM jomā absolvē 23% studentu, bet uzņēmējdarbības, administrācijas un tiesību zinātņu programmas – 26%.

Mākslas, humanitāro un sociālo zinātņu, žurnālistikas un komunikācijas programmas Latvijā absolvē 22% studentu.

Neraugoties uz plašu demogrāfisko lejupslīdi, Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā pieaugusi studentu interese par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomu, kā arī veselības un labklājības jomām, teikts ziņojumā.

Izglītības nevienlīdzība atkārtojas nākamajās paaudzēs, liecina OECD apkopotie dati. 25 līdz 34 gadus veciem pieaugušajiem ir ievērojami lielāka iespēja iegūt augstāko izglītību, ja to ir izdarījuši arī viņu vecāki. Latvijā 74% cilvēku šajā vecuma grupā, kuriem vismaz viens no vecākiem ieguvis augstāko izglītību, arī paši izvēlas studēt.

OECD dati rāda, ka darba samaksas atšķirība starp tiem, kuriem ir un kuriem nav vidējās izglītības, ir salīdzinoši neliela – aptuveni 17%. Latvijā šis rādītājs ir līdzīgs – 16%. Taču starp vidējās un augstākās izglītības ieguvējiem ienākumu atšķirība ir krietni lielāka – Latvijā tā sasniedz 54%, kas ir tieši tikpat, cik OECD vidēji.

Pētījums arī norāda uz profesionālās izglītības lomu darba tirgū. Profesionālo vidējo izglītību ieguvušo nodarbinātība Latvijā pārsniedz vispārējās vidējās izglītības absolventu nodarbinātību.

Jauno pieaugušo bez vidējās izglītības īpatsvars OECD valstīs turpina samazināties, sasniedzot vidēji 13%. Latvijā no 2019. līdz 2024.gadam šis īpatsvars samazinājies no 11% līdz 10%.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Jānis Paiders samazinājumu par vienu procentpunktu vērtē kā lielas izmaiņas. “Tā ir maza grupa, kas ir kļuvusi vēl mazāka,” viņš piebilda.

Paiders norādīja, ka bērnu un jauniešu interese turpināt mācības augstākā izglītības līmenī kopumā ir augsta, tomēr lielāks izaicinājums ir pārvērst iestāšanos par sekmīgi iegūtu izglītību. Daudzās jomās gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā ilgstoši bijušas problēmas ar augstu atbirumu.

Šobrīd sāktās izmaiņas, tostarp jaunais finansēšanas modelis augstākajā izglītībā, ir vērstas uz atbiruma samazināšanu un kvalitatīvākas izglītības nodrošināšanu, viņš klāstīja. Efektu gan varēs novērtēt tikai pēc trim līdz pieciem gadiem, jo starptautiski salīdzinoši dati vēl nav pieejami.

Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pamešanu, Latvijā no šī mācību gada skolēni, kuri nenokārto vienu centralizēto eksāmenu 9.klasē, var turpināt izglītību profesionālās izglītības programmās, vienlaikus iegūstot pamatizglītības apliecību.