Slimnīcu veikto iepirkumu izvērtējumā par laiku no 2023. gada līdz 2026. gada augustam iekļautas 42 slimnīcas, 28 032 iepirkuma priekšmeta daļas, 6213 iepirkumu procedūras un 10 545 līgumu ieraksti.

Ziņojumā atzīta nepieciešamība pakāpeniski centralizēt daļu slimnīcu iepirkumu.

To pamato lielais atkārtotu iepirkuma procedūru skaits, daudzām slimnīcām līdzīgas vajadzības un plašais piegādātāju loks.

Vienlaikus norādīts, ka visus slimnīcu iepirkumus nevar centralizēt pēc vienādiem principiem.

Atšķiras iegādājamās preces, to apjoms un iegādes biežums, piegādātāju skaits attiecīgajā tirgū, piegāžu pārtraukumu risks, tehnisko prasību sarežģītība, iespējamā ietekme uz pacientu drošību un pašu slimnīcu profils.

Tādēļ visu iepirkumu pilnīga centralizācija nav atzīta par piemērotu risinājumu.

To, kuras iepirkumu grupas un cik plaši centralizēt, paredzēts noteikt pēc pieejamo datu kvalitātes, spēkā esošo līgumu termiņu un slimnīcu vajadzību līdzības izvērtēšanas.

Analizēto līgumu ierakstu nekoriģētā kopsumma sasniedza 552,6 miljonus eiro, bet piecās medicīnas iepirkumu kategorijās līgumu vērtība bija 458,9 miljoni eiro.

Ziņojumā uzsvērts, ka šīs summas nav pielīdzināmas slimnīcu faktiskajiem izdevumiem un no tām nevar spriest par slimnīcu budžeta iespējām vai līgumu izpildi.

Pamatnolīgumu maksimālās vērtības atsevišķos gadījumos var atkārtoties vairākās iepirkuma daļās, bet daļai ierakstu vērtība nav publicēta.

Lielākā analizētā kategorija ir medicīnas preces un materiāli.

Tajā 40 slimnīcas bija veikušas 973 procedūras, iesaistot 657 piegādātājus, bet līgumu vērtība sasniedza 238,9 miljonus eiro.

Medicīnisko iekārtu kategorijā 38 slimnīcas bija veikušas 912 procedūras par 76,7 miljoniem eiro, bet medikamentu kategorijā 26 slimnīcas – 172 procedūras par 75,9 miljoniem eiro.

Laboratoriju preču un reaģentu līgumu vērtība bija 43 miljoni eiro, bet implantu un protēžu – 24,4 miljoni eiro.

Ziņojumā secināts, ka visām kategorijām nevar piemērot vienādu centralizācijas modeli.

Medicīnas preču un materiālu iepirkumos iespējams lielākais apjoma efekts, bet medikamentu, laboratoriju sistēmu, implantu un medicīnisko iekārtu iepirkumiem vajadzīgi atšķirīgi risinājumi un klīniskā un tehniskā ekspertīze.

Patlaban NVD Iepirkumu nodaļā deleģēto funkciju izpildei strādā pieci vecākie iepirkumu speciālisti.

Viņi organizē centralizētos iepirkumus, administrē Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) katalogus, uzrauga līgumus un pārbauda preču atbilstību.

NVD administrētajos medicīnas preču, medikamentu un individuālo aizsardzības līdzekļu EIS katalogos kopā ir 10 095 pozīcijas un darbojas vairāk nekā 40 piegādātāju.

Darījumu apjoms tajos no 2023. līdz 2026. gadam sasniedza 50,26 miljonus eiro, bet NVD centralizēto iepirkumu līgumu faktiskā izpilde no 2023. gada līdz 2026. gada 30. jūnijam – 78,56 miljonus eiro.

Tā kā NVD ar pašreizējiem resursiem nevar veikt visu slimnīcu iepirkumus, ziņojumā ieteikts izveidot atsevišķu centralizēto iepirkumu institūciju vai struktūrvienību.

Tajā būtu jānodarbina iepirkumu speciālisti un nozaru eksperti, kā arī jānodrošina juridiskais un tehniskais atbalsts.

Piedāvāts hibrīdmodelis, kurā centralizēti pārvaldītu datus, izstrādātu kategoriju stratēģijas, organizētu iepirkuma procedūras un pārvaldītu līgumu ietvarus, bet slimnīcās saglabātu preču pasūtīšanu, krājumu vadību un klīniski pamatotu lēmumu pieņemšanu par izņēmumiem.

Par pirmo praktiski īstenojamo prioritāti noteikti medicīnisko iekārtu, implantu, protēžu un stentu iepirkumi, jo šajā segmentā nav EIS kataloga, kas pilnībā aptvertu slimnīcu vajadzības, un nepieciešama vienota investīciju plānošana.

Centralizētā institūcija organizētu iepirkuma procedūras, bet slimnīcas līgumus slēgtu ar izraudzītajiem piegādātājiem.

Medicīnisko iekārtu iepirkumiem ieteikts izveidot piecu gadu reģistru ar datiem par iekārtu vecumu, noslodzi, servisu, dīkstāvēm un plānoto nomaiņu.

Iepirkumos būtu jāvērtē ne tikai iegādes cena, bet arī uzstādīšanas, telpu pielāgošanas, informācijas tehnoloģiju integrācijas, apmācības, enerģijas, servisa un utilizācijas izmaksas.

Medicīnas preču un medikamentu kategorijas pašlaik nav paredzēts noteikt par jaunām centralizācijas prioritātēm, jo tajās jau darbojas EIS katalogi.

Medicīnas preču vispārīgā vienošanās ir spēkā līdz 2029. gada 31. maijam, un katalogu iespējams pagarināt līdz 2031. gada 31. maijam.

Medikamentu vispārīgā vienošanās darbojas līdz 2027. gada 25. martam, bet vienlaikus tiek vērtēti piedāvājumi jauna kataloga izveidei.

Laboratoriju aprīkojumu, preces un reaģentus pašlaik nav paredzēts centralizēt to specifikas un šaurā pasūtītāju loka dēļ.

Centralizācijas sagatavošanu paredzēts veikt 2026.-2027. gadā, bet medicīnisko iekārtu, implantu un protēžu iepirkumu pilotprojektu īstenot 2027.-2028. gadā.

Tam būtu vajadzīga deviņu pilna laika darbinieku komanda, savukārt pilna mēroga risinājumam – 25 darbinieki.

Pilotprojekta indikatīvās izmaksas aprēķinātas 531 748 eiro gadā, bet pilna mēroga funkcijas uzturēšanai būtu vajadzīgi aptuveni 1,452 miljoni eiro gadā.

Papildus būtu jāfinansē neatkarīgu klīnisko, veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas un biomedicīnas ekspertu piesaiste.

Precīzs nepieciešamo darbinieku skaits un finansējuma apmērs vēl būs jānosaka atkarībā no centralizējamo iepirkumu tvēruma un jaunajai institūcijai nododamajām funkcijām.

Izmaksas ietekmēs tas, vai institūcija tikai organizēs iepirkuma procedūras vai pārņems arī katalogu un līgumu pārvaldību, datu analīzi, pieprasījuma plānošanu un piegāžu uzraudzību.

Kā galvenie slimnīcu iepirkumu centralizācijas riski minēti laikietilpīga vienotu tehnisko specifikāciju izstrāde, ekspertu trūkums, nepietiekama slimnīcu līdzdalība, sūdzības un tiesvedības, konkurences samazināšanās un piegāžu pārtraukumi, kas varētu vienlaikus skart vairākas slimnīcas.

Risku mazināšanai ieteikts iepirkumus dalīt daļās, piesaistīt slimnīcu speciālistus, slēgt vienošanās ar vairākiem piegādātājiem un izstrādāt piegāžu nepārtrauktības plānus.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 21. maijā veica kriminālprocesuālās darbības trijos kriminālprocesos, kas saistīti ar iespējamu Vidzemes slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas amatpersonu īstenotu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru četros publiskajos iepirkumos.

Lai nodrošinātu šo uzņēmumu uzvaru, iepirkumu tehniskā specifikācija, iespējams, bija pielāgota konkrēto medicīnas preču piegādātāju prasībām.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā ietekmētā līgumsumma ir vismaz 3 679 964 eiro, kas finansēti no Latvijas un Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem, informēja KNAB.

Kriminālprocesos veiktas kratīšanas vairāk nekā 17 objektos dažādās Latvijas vietās, tostarp Vidzemes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.

Stradiņa slimnīca uzsver, ka KNAB, atsevišķi raksturojot katru kriminālprocesu, norādījis, ka ar Vidzemes slimnīcu saistītajā kriminālprocesā tiek izmeklēta iespējama krāpšana lielā apmērā un dokumentu viltošana, bet ar Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu saistītajā procesā – iespējama krāpšana lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā.

Savukārt ar Stradiņa slimnīcu saistītais kriminālprocess sākts aizdomās par iespējamu prettiesiska labuma – apmaksāta mācību brauciena – pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījis slimnīcas darbinieks, kurš neesot valsts amatpersona.