liepajniekiem.lv
Ar mērenu izaugsmi
2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā.
Valdības noteiktajām prioritātēm papildus paredzēti 693,5 miljoni eiro. No tā būtiska daļa – 448,3 miljoni eiro – atvēlēta valsts drošības stiprināšanai.
Kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro.
Budžets veidots, balstoties uz piesardzīgām makroekonomiskajām prognozēm. Tās paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un pakāpenisku inflācijas samazināšanos vidējā termiņā, ziņo Finanšu ministrija.
Papildu 94,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību.
Finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro.
Savukārt izglītības jomā 45 miljoni eiro paredzēti jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.
Papildu ieguldījumi paredzēti arī sociāli nozīmīgiem pasākumiem – paliatīvās aprūpes paplašināšanai, sociālo pakalpojumu un rehabilitācijas pieejamības uzlabošanai, kā arī lauksaimnieku atbalstam.
Šis tas pieaugs
Valdība saglabājusi apņemšanos necelt pamatnodokļus. Turpmākajos trīs gados gaidāms straujāks akcīzes nodokļa pieaugums veselībai kaitīgām precēm – alkoholam, tabakai, cukurotajiem dzērieniem.
No 2026. gada iecerēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes.
Tikmēr no nākamā gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam pilotprojekta veidā
līdz 12% tiks samazināts PVN pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām, svaigai putna gaļai.
2026. gadā plānots 40 eiro pieaugums gan minimālajai algai, gan neapliekamajam minimumam, sasniedzot attiecīgi 780 un 550 eiro mēnesī.
Par 30 eiro pieaugs valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs par katru bērnu, ko no valsts budžeta līdzekļiem izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
No 1. janvāra vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts palielināsies līdz 600 eiro (šogad – 421,17 eiro), bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam pieaugs līdz 298 eiro mēnesī (šogad – 171 eiro mēnesī).
Palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei,
jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra.
Ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs (šobrīd maksā tikai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē).
Nākamgad saglabāsies vecāku pabalsts 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.
Lai veicinātu iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimeniskā vidē, papildu 24 miljoni eiro tiks novirzīti, no 2026. gada 1. janvāra palielinot atbalstu audžuģimeņu un aizbildņu aprūpē esošajiem bērniem, kā arī lai veicinātu bērnu adopciju.
Jaunais budžeta projekts nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Pirmais lasījums notiks 5. novembrī, bet galīgajā lasījumā Saeima tā izskatīšanu paredzējusi sākt 3. decembrī.
Viedokļi
Linda Matisone (“Apvienotais saraksts”):
– Ar šo budžetu Latvijas valsts parāds pieaugs par 2 miljardiem eiro. Jāatgādina, ka šī valdība savā 2023. gada deklarācijā apsolīja īstenot tādu fiskālo politiku, kas valsts parādu uztur 40% līmenī no IKP.
Tomēr patiesībā valdība pēdējo divu gadu laikā palielinājusi valsts parādu par 15 procentpunktiem, un nākamgad tas sasniegs jau 55% no IKP.
Ja mēs šādi turpināsim, tad pēc 2030. gada Latvija par valsts parādu ik gadu maksās vairāk nekā 1 miljardu eiro procentmaksājumos vien.
Valdība šo dēvē par “drošības budžetu”, tomēr realitātē tas ir “priekšvēlēšanu budžets”.
No papildus aizņemtajiem 2 miljardiem eiro tikai 300 miljoni paredzēti aizsardzībai. Tā ir bezatbildīga politika, ātro kredītu domāšana un dzīvošana uz nākotnes rēķina, lai tikai pasniegtu dažas priekšvēlēšanu dāvanas saviem vēlētājiem. Nākamgad prēmijām valsts pārvaldē atvēlēti 245 miljoni eiro.
“Jaunā vienotība” veidojusi pēdējos septiņus valsts budžetus, un šķiet, ka šī partija apzinās, ka nākamgad to vairs nedarīs.
Tādēļ prioritātes ir tik savādas. Birokrātija un valsts pārvalde netiek samazināta. Tās ir kā pēdējās dzīres mēra laikā, lai vēl pabarotu savējos.
Jau plaši izrunāts, cik dziļa ir mūsu demogrāfiskā krīze. Tādēļ būtiski, ka valsts budžetā palielināts vienreizējais bērnu piedzimšanas pabalsts, bērnu kopšanas pabalsts vecumā līdz pusotra gada vecumam un audžuģimeņu pabalsts.
Tiek paplašināts ģimenes valsts pabalsts, iekļaujot arī bērnus vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas studē. Tomēr šie ieguvumi īsti nespēs kompensēt mūsu dzīves dārdzību un pēdējo gadu inflāciju.
Valsts budžets atklāj mūsu prioritātes un attieksmi. Veids, kā tiks tērēts nākamā gada budžets, kārtējo reizi apliecina šīs koalīcijas vērtības, kas nav vērstas uz ģimeņu atbalstu un valsts ekonomikas attīstību.
Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība):
– Pozitīvi vērtējami ieguldījumi aizsardzībā, kas plānoti 4,9% no IKP pēc NATO metodoloģijas, bet pie pieticīgākām IKP prognozēm var 2026. gadā pat pārsniegt 5% mērķi.
Latvija šajā ziņā ir starp NATO dalībvalstu līderiem, bet vienlaikus līdz Polijas līmenim vēl tālu.
Ieguvumu no šī budžeta jutīs arī seniori, kuriem plānots neapliekamo minimumu palielināt līdz 1000 eiro, un no 2025. gada pēdējā ceturkšņa tiks indeksētas visas pensijas līdz 1488 eiro, kas aptvers 98% no pensiju saņēmējiem.
Tāpat paredzēts 40 eiro pieaugums minimālajai algai.
Laikā, kad ir dzimstības antirekords, akūti iztrūkst atbalsta ģimenēm ar bērniem – jauna sieviete, ņemot karjerā pauzi un laižot pasaulē bērnu, joprojām tiek finansiāli sodīta ar mazākiem ieņēmumiem, kaut izdevumi pieaug. NA piedāvā šo labot, gan mainot IIN, gan stiprinot pabalstu sistēmu.
Finansējums nav ticis pārdalīts būtiskiem reģionālajiem autoceļiem, kā arī samazināsies reģionālo autobusu reisu pieejamība.
Trūkst finansējums iekšējās drošības dienestiem, tostarp lai nodrošinātu cilvēkresursus Valsts robežsardzei un Latvijas-Krievijas robežas apsardzībā nebūtu regulāri jāiesaista Lietuvas un Igaunijas robežsargi.
NA konsekventi rosina mainīt arī pašu budžeta izskatīšanas procesu, aicinot uz lielāku izdevumu atklātību. Nav pieņemami, ka valsts budžeta failos paliek neatšifrēti miljoni.
Edgars Putra (“Apvienotais saraksts”):
– Budžetā, protams, ir pozitīvas lietas, piemēram, finansējums aizsardzībai, kas sasniegs 4,9% no IKP, pārskatīti un palielināti arī bērnu pabalsti, arī izglītībai papildus finansējums u.c.
Neapliekamais minimums palielināts no 510 uz 550 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka nedaudz samazināsies darbaspēka nodokļu slogs un vairāk naudiņas paliks maciņā.
Arī minimālā alga celsies līdz 780 eiro mēnesī. Tas gan ir koks ar diviem galiem, īpaši reģionos – vairāk Latgalē, pierobežā.
Minimālā alga jāskatās komplektā ar minimālām sociālām iemaksām. Ir vietas, kur, piemēram, mazie pārtikas veikaliņi jau pie šī nodokļu sloga vairs nespēj funkcionēt.
Lielais jautājums, protams, ir – uz kā rēķina tas viss tiek iegūts un piešķirts? Pamatā no aizņemšanās!
Visas pozitīvās lietas, kas iekļautas budžetā, pilnībā vai daļēji tiek finansētas uz parāda. Tūlīt valsts parāds būs izaudzis tik liels, ka tā apkalpošana mums izmaksās vienu Iekšlietu ministrijas budžetu.
Parādu caur nodokļiem maksās katrs no mums. Tas nozīmē, ka mēs nevarēsim atvēlēt naudu kaut kādām citām labām lietām nākotnē, jo jāmaksā aizdevējiem procenti.
Aizņemties saprātīgās robežās pat ir vēlams, taču šajā gadījumā es neredzu, ka nauda tiek novirzīta tādiem mērķiem nākotnē, lai veicinātu valsts izaugsmi.
Droši vien ceram, ka ekonomikā pats viss sakārtosies un atdzīvosies mūsu eksporta tirgus Skandināvijā un Vācijā. Taču, kā redzam līdz šim, tas izaugsmi veicinājis vien līdz pusotra procenta robežās.
Ja reiz aizņemamies, tad es gribētu nākamajos piecos gados redzēt, ka mūsu ekonomika aug par 3–5%.
Kas attiecas uz samazināto PVN atsevišķiem pārtikas produktiem, tad jāatzīmē, ka šo nodokli samazinās tikai svaigpienam, nevis pienam, kefīram, biezpienam, krējumam.
Tas, pirmkārt, radīs papildu administratīvo slogu tirgotājiem un, visticamāk, būs nesaprašanās, kuri produkti tad ir un kuri nav iekļauti samazinātajā PVN.
Šis samazinājums būtisku atspaidu pircējiem nedos. Ja arī efekts būs, tad tikai īslaicīgs.
Samazinātā PVN tvērumam vajadzēja būt daudz plašākam. Eiropas Savienībā ir tikai četras valstis, kur pārtikai nav samazināts PVN, – Baltijas valstis un Dānija.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
