Svētdiena, 25. februāris Alma, Annemarija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Latvijas dzimšana diena Liepājā

Latvijas dzimšana diena Liepājā
19.11.2006 17:56

0

Atslēgvārdi

Valsts svētku svinības Liepājā aizsākās ar Latvijas radio bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” (vadītāja Daila Martinsone) dzīvespriecīgo koncertu Liepājas teātrī 17.novembra vakarā. To atklājot, apsveikuma runu liepājniekiem teica Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, bet Goda liepājnieks Olafs Gūtmanis, nolasīja savu dzejoli – 5.variācija par Latvijas himnu.

Tieši svētku dienu ievadīja pasākums pašiem mazākajiem – izrāde “Eža kažociņš” Leļļu teātra telpās. Bet pēc stundas Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” kopā sanākušie Politiski represēto kluba dalībnieki klausījās ansambļa “Gaismiņa” meiteņu sirdsatvērtajā dziedājumā, kas bija pilns mīlestības gan pret Latviju, gan cilvēkiem, kuri moku ceļus briduši. Nelielu uzrunu viņiem sacīja filiāles vadītāja Aina Burija. Pēc tam tika tiesāts svētku kliņģeris.

Bagātu koncertu sirdij un dvēselei “Piemini Latviju!” bija sarūpējis arī Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, koris “Mare”, meiteņu koris, solisti Mārīte Lazdāne un Normunds Dzintars, diriģenti Andris Kontauts un Dzintars Jurgelaitis, kā arī ērģelnieks Lotars Džeriņš. Gandrīz divas stundas neatslāba klausītāju uzmanība ne kora priekšnesumam, ne šai svētku reizei atbilstošajam un dziļi uzrunājošajam Jāņa Jaunsudrabiņa esejas “Piemini Latviju” lasījumam Kristīnes Krūmas izpildījumā. Koncertā skanēja Paula dambja, Emīla Dārziņa, Bruno Skultes, Pētera Vaska un citu komponistu darbi, starp tiem arī savas tautas asi sāpīgo mīlestību slavējošais kora dziedājums “Līvi”, par kuru koncerta programmā sacīts: “Nezināms komponists…, nezināms vārdu autors.”

Latvijas valsts proklamēšanas 88.gadadienas ekumēniskais svētku dievkalpojums šoreiz notika Liepājas baptistu Ciānas baznīcā. Vai nu dievnams bija tālāk no centra, vai citu konfesiju ļaudīm nezināms, bet teikt, ka tas bija pārpildīts, nevarēja. Dievvārdus sacīja kristiešu mācītāji – Ciānas draudzes mācītājs Ilmārs Arājs, Latvijas pareizticīgo baznīcas virspriesteris Nils Druvaskalns, Evaņģēliski luteriskās baznīcas Grobiņas iecirkņa prāvests Ainars Jaunskalže un Svētās Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns, Romas katoļu baznīcas dominikāņu tēvs Pēteris Aglonietis, Septītās dienas adventistu draudzes mācītājs Ivo Roders, Metodistu baznīcas mācītājs Edgars Šneiders, uzrunāja arī Pilsētas domes pārstāvis Tālivaldis Vēsmiņš. Viņi aicināja pateikties Dievam par Latvijas neatkarību, darboties tautas un valsts labā, pildīt kristiešu pienākumu: nest gaismu tumsā, nepazaudēt garīgās vērtības. Pareizticīgo virspriesteris Nils Druvaskalns atzina, ka, ja Atmodas laikā nebūtu bijis vienotu, visas Latvijas kristiešu lūgšanu, Latvija, iespējams, nebūtu atguvusi neatkarību. Savukārt Evaņģēliski luteriskās baznīcas Grobiņas iecirkņa prāvests Ainars Jaunskalže mudināja cilvēkus atļaut Dievam viņus svētīt, bet kristiešiem padarīt par mācekļiem visus cilvēkus. Ekumēniskais dievkalpojums izskanēja ar kopēju lūgšanu, kuru vadīja mācītājs Jānis Bitāns, un valsts himnu.

Pievakarē vairāki tūkstoši liepājnieku pulcējās Jāņa Čakstes laukumā, lai piedalītos tradicionālajā svētku kulminācijā. Starp tiem, kas bija šurp nākuši, bija ļoti daudz jaunu vecāku ar bērniem. Skanēja varens folkloras kopas “Baļķi” dziedājums, dejoja “Rucavieša” un “Vaduguns” dejotāji, pilsētniekus Latvijas dzimšanas dienā sveica Pilsētas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde un priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Pēc tam debesīs krāšņi uzziedēja svētku salūts. Taču ne vienam vien laukumā esošajam likās, ka pasākums beidzās pārāk ātri, ka palicis kaut kas nepiepildīts, nesagaidīts, tieši valsts svētkiem atbilstošs. Tie, kuriem nebija izdevības citos sarīkojumos piedalīties, atzina, ka no šā brīža bija gaidījuši vairāk emociju, dziļāku attieksmi pret valsts svētkiem. Ar uguņošanu vien, lai cik tā skaista nebūtu bijusi, šodien laikam tomēr bija par maz.

Citādi jutās tie, kuri no laukuma taisnā ceļā devās uz Latviešu biedrības namu. “Svētki ir domāti, lai priecātos, lai varētu kopā ar ģimeni atpūsties. Es esmu par to, lai svētki būtu biežāk!” sacīja mūziķis Tomass Kleins. Viņš kopā ar savu jaunizveidoto grupu “Cacao”, draugiem – dziedātāju Amber, Aivaru Brīzi, perkusionistu Nilu Īli, pūtējiem Alex, Sandi Bārdiņu un Juri Tereščuku bija sarūpējis valsts svētkos skaistu un sirsnīgu dāvanu – koncertu. Klausītāji varēja līdzi dziedāt gan dziesmām no grupas “Līvi”, gan apvienības “Fomins un Kleins” repertuāra, gan novērtēt nesen tapušos skaņdarbus.


Pazīstamās Raimonda Paula dziesmas ansambļa “Dzeguzīte” mazo dziedātāju izpildījumā bija lieliska valsts svētku ieskaņa.  


Pirms koncerta grupas “Cacao” mūziķi bažījušies, kā viņu uzstāšanos uzņems publika, jo daudzas dziesmas koncerta apmeklētājiem būs svešas. Spriežot pēc aplausiem, “Cacao” jaunie skaņdarbi klausītājiem tīri labi smeķēja.

 
Sestdienas vakarā klubā “Fontaine Palace” bija karsts kā pirtī. Jo tur kuplā skaitā bija sanākuši ļaudis, kas vēlējās dzirdēt grupas “Iļģi” radošās karjeras 25 gadu jubilejas koncertu. 


Mūzikas vidusskolas kora priekšnesums Svētās Trīsvienības baznīcā bija dziļi saviļņojošs.


Politiski represēto cilvēku priekam muzicēja ansamblis “Gaismiņa” un Andra Eniņa audzēkņi.




Jāņa Čakstes laukums bija cilvēku un svētku sajūtas pilns.


Viens mazs sarkanbaltsarkans karodziņš no karavīra rokām, un svētku prieks jau taustāmāks.


Melnās 18.novembra nakts debesis Liepājā kvēloja ugunsziedos.


Visu Liepājas kristīgo konfesiju pārstāvji par Latviju aizlūdza vienā ekumēniskā dievkalpojumā baptistu Ciānas baznīcā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz