liepajniekiem.lv
Kur vēl, ja ne Latvijā?
Pēdējo reizi K. Nēfs Latvijā bijis pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Šveicietis pārzina vairākas valodas, arī latviešu. To apguvis pēc paša iniciatīvas, tāpēc ierodoties bijis pārsteigts, ka šeit var gan dzīvot, gan strādāt, valodu nemaz nezinot.
“Es nevarēju pasūtīt ēdienu latviešu valodā. Un ne manas valodas nezināšanas dēļ, bet tamdēļ, ka restorānā strādājošie prasa, lai es ar viņiem runātu angliski,” portāla redakcijā dusmīgs vērsās ārzemnieks.
Vienu vakaru esot Liepājā, viņš iegājis ātrās ēdināšanas restorānā “QnQ Food” Zivju ielā.
“Tā kā tas bija tukšs un nekas nebija rakstīts pie durvīm, es jautāju, vai restorāns vēl ir atvērts. Atbilde no personāla skanēja: “I don’t speak Latvian.” (Es nerunāju latviski – tulk. no angļu valodas). Kur mēs atrodamies? Tas nav pieņemams!
Pēc tam man arī ēdiens bija jāpasūta angļu valodā,” vēsturnieks ir sašutis.
Viņš ir neizpratnē, ka nevar likt lietā savas latviešu valodas zināšanas, pasūtot ēdienu Latvijā.
Otrs līdzīgs gadījums bijis ātrās ēdināšanas vietā “Royal Pizza Kebab”, kur tāpat šveicietim darbinieks lūdzis ēdienu pasūtīt angļu valodā, jo pats neprotot latviski.
Kad viņš iebildis, tika pasaukta cita darbiniece, kas klientu apkalpoja valsts valodā.
Viņš arī piebilst, ka nesaprot, kāpēc viesnīcās Rīgā un Liepājā ir tik daudz informācijas svešvalodā, bet nav valsts valodā.
K. Nēfs norāda, ka šādu pieeju nav novērojis nedz Šveicē, nedz Vācijā, tāpēc neizprot, kāpēc Latvija ir tik toleranta pret iebraucējiem, kas nemaz necenšas apgūt valsts valodu.
“Tāda gadījuma man nekur citur nav bijis.
Latvieši līdz šim, manuprāt, ļoti stipri sargāja savu valsts valodu, tāpēc šis mani pārsteidza. Ja ārzemnieki var diktēt latviešiem nelietot latviešu valodu, tad latvieši vairs nav saimnieki savā valstī,” ir pārliecināts vēsturnieks, kura specializācija ir tieši Baltijas valstis.
Par nerunāšanu latviski – brīdinājums vai naudas sods
K. Nēfs par piedzīvoto ziņojis arī Valsts valodas centram. Kad lūdzām tā komentāru, saņēmām atbildi, ka uz ziņojumu reaģējuši, bet vairāk informācijas par uzsākto izmeklēšanu atklāt nevarot.
Šveicietis bija dusmīgs, ka kontroles dienesti neierodas pašās ēstuvēs uzreiz, viņš bija gatavs apmeklēt tās kopā ar inspektoriem, lai tie redz reālo situāciju Liepājas ēdināšanas uzņēmumos ar valsts valodas lietojumu.
Tūrists skumji secināja, ka ierēdņu interesēs laikam nav šo problēmu izskaust, ja viņu rīcība ir tik pasīva.
Valsts valodas centra pārstāve Linda Dunaja portālam liepajniekiem.lv skaidro, ka pēc sūdzību saņemšanas inspektori dodas uz norādīto vietu, kur attiecīgi vai nu konstatē pārkāpumu, vai ne.
Viņa norāda, ka nevar pateikt precīzu skaitu, cik bieži sūdzas tieši par iestādēm Liepājā, bet sacīja, ka
sūdzības par valsts valodas neizmantošanu centrs saņem katru dienu.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe skaidro, ka Valsts valodas likums nosaka atšķirīgu regulējumu publiskajam valsts sektoram un privātajam sektoram.
Par privāto sektoru viņa izsakās šādi: “Piemēram, ir amati, kuru profesionālā darbība neskar nevienu no likumīgām sabiedriskām interesēm, līdz ar to šie darbinieki var strādāt izvēlētajā valodā bez problēmām. Bet ir vesela virkne ar amatiem, kuros valsts valodas prasme ir teju obligāta darba pienākumu veikšanai.”
Interesējoties par latviešu valodas zināšanu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, M. Rēķe paskaidro, ka tiem darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, ir obligāti jālieto valsts valoda noteiktā apjomā, kas visbiežāk ir vidējais līmenis.
“Ja Valsts valodas centra amatpersona konstatē, ka personai nav attiecīgas prasmes, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, kā rezultātā tiek piemērots administratīvais sods.
Var būt brīdinājums vai naudas sods. Tas atkarīgs no apstākļiem.”
Prasības amatiem var atšķirties, un tās nosaka Ministru kabineta noteikumi. Savukārt, ja tiek piemērots naudas sods, tas var atšķirties atkarībā no tā, kā konkrētā persona lieto latviešu valodu.
“Naudas sods var būt no 35 līdz, ja nemaldos, 700 eiro,” viņa piemetina.
Sola mācīties latviešu valodu
Devāmies arī paši uz “QnQ Food” un tur tiešām sastapām darbiniekus, kas neprot valsts valodu.
Vīrietis portālam liepajniekiem.lv paskaidroja, ka valstī ir vien sešus mēnešus un tāpēc pa šo laiku valodu vēl nav iemācījies. Bet viņš apņēmīgi vēloties to izdarīt, tāpēc jau apzinājis kursus, ko piedāvā RTU Liepājas akadēmija.
Taču uzņēmumā vienmēr esot kāds, kas klientus var apkalpot latviešu valodā.
Kafejnīcā strādājot arī vietējie, turklāt uz vietas esošā atbildīgā persona arī protot runāt latviski.
Darbinieks mums neslēpa, ka pēc šveicieša sūdzības šeit ieradusies valodas inspektore, kas veikusi pārbaudi.
Savukārt “Royal Pizza Kebab” darbinieks, ar kuru saskārās K. Nēfs, ir students no Rīgas.
Jaunais vīrietis, kurš negribēja mums atklāt savu vārdu, pastāstīja, ka tikai uz laiku ieradies Liepājā, lai nedaudz piestrādātu ēstuvē, kura pieder viņa paziņai.
Viņš norāda, ka arī īpašnieks ir iebraucējs, taču latviešu valodu kaut cik pārzina, kā arī vakaros, kad vieta kļūst pieprasītāka, ierodas darbiniece, kas ir vietējā un var palīdzēt darbā ar klientiem. To, vai arī pārējie darbinieki pārvalda latviešu valodu, viņš nemācēja teikt.
Arī šis vīrietis taisnojās, ka nav apguvis valsts valodu laika trūkuma dēļ, taču atklāti teica: dzīvojot Latvijā, vēl nav saskāries ar lielām grūtībām, kas radušās valodas nezināšanas dēļ.
Jā, ikdiena būtu vienkāršāka, ja viņš latviešu valodu zinātu. “Kaut kādas frāzes un vārdus iemācos universitātē, bet ne pietiekami, lai brīvi sarunātos ar vietējiem. Ja atradīsies laiks, tad noteikti iemācīšos,” students ir apņēmīgs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
