Lauksaimnieki Irēna un Petrs Indrieki stāsta, ka viņu saimniecībai “Ruģi” šogad gājis visādi. Laukus ļoti ietekmējis sausums, tāpēc raža raiba – vietām ir, vietām nav. Nolija arī stiprs lietus, bet daudz par vēlu. Izlijusī zeme apgrūtina darbu ražas vācējiem. Bet saimnieki par izaugušo nesūdzas.

Ir bijuši labāki un arī pavisam slikti ražas laiki, bet visam tikts pāri. “Bija viena ļoti smaga sezona, ko spilgti atceros. Tas bija 2002. gads. Visu vasaru nelija lietus, bija nenormāls sausums, ražas gandrīz nemaz nebija, bet mums bankā trīs lieli kredīti. Tas bija trakākais laiks, kāds pieredzēts. Runājām vairākas reizes ar banku, līdz vienojāmies, ka atgriezīsim kredītus daudz lielākās summās pēc nākamā gada ražas, rudenī. Tas bija riskanti, bet viss nokārtojās,” atceras Irēna. Kopā Kalētu pagasta saimniecībai ir vairāk nekā 1000 hektāru zemes. Apmēram 800 hektāru pieder pašiem, pārējo platību nomā. Daļu zemes saimnieki savulaik pirkuši par sertifikātiem, citu pārpirkuši no radiem.

Visvairāk darba esot tieši augustā un septembrī, kad jāvāc raža. Tad piesaistot palīgus. Atrast labus darbiniekus neesot viegli. Viņiem paveicies ar radiem un cilvēkiem, kas jau gadiem piestrādā sezonās, bet saimnieki zina, ka citur tā nav. Mūsdienās cilvēki vairs negrib strādāt laukos. “Viens kombains dienā iekuļ ap 500 tonnu graudu. Kombaini faktiski vispār neapstājas – visu dienu brauc. Mūsu šoferi ņem līdzi pusdienas un ēd uz vietas, jo citādi paēst viņiem nav laika. Darbs ir grūts,” stāsta saimnieki. Petrs arī bilst, ka lauksaimniecība viņam ir gan hobijs, gan darbs. Lai cik smagi būtu ražas laika mēneši, sākoties ziemai, ir brīvs laiks.

Saimniecībā audzē kviešus, pupas un rapšus. Visizdevīgākie esot rapši. “Vairumā jau viss ir izdevīgi. Rapši ir arī lielā riska zonā, jo ir daudz iemeslu, lai tie neizaugtu, bet, ja viss norit gludi, tie atmaksājas visvairāk. Mazāka vešana un vieglāks darbs,” stāsta Petrs. Visa raža, ko lauksaimnieki ievāc, tiek vesta uz Liepājas ostu un eksportēta. To esot visizdevīgāk pārdot pēc biržas cenām. Latvijā ražošana neesot tik attīstīta, lai būtu izdevīgi graudus nodot tepat. Kravas mašīnas viņu saimniecība īrē, un Liepājas osta ir tuvu. Neatmaksātos ražu vest, piemēram, uz Dobeli.

Šogad raža solās būt tāda pati kā pagājušogad. “Protams, vienmēr jau var būt vairāk, bet pašlaik prognozēju no 6 līdz 8 tonnām uz hektāru zemes, kas nav slikti. Mums ir arī draugi, lauksaimnieki, kas dzīvo Latgalē – viņiem būšot aptuveni 10 tonnas no hektāra, kas ir patiešām labi. Otrā Latvijas pusē laikapstākļi šogad bija daudz labāki. Tāpat kā 80 kilometru no mums Lietuvā. Tur nebija tik izteikts sausums un lietus apciemoja daudz savlaicīgāk. To var redzēt pēc tā, kā izskatās lauki,” apgalvo saimnieks. Teritorijas tiek arī miglotas, jo, kā stāsta Petrs, ja vienu ražošanas ķēdes posmu izlaiž, raža vienkārši var nebūt. “Ruģos” cenšas to darīt pēc iespējas mazāk, tāpēc veiksmīgi sadzīvo arī ar apkārtējiem biškopjiem – vienojas miglot laukus naktīs, mazākos daudzumos, tā, lai nevienam nekaitētu.

Daudziem pāriem traucē, ka abi strādā vienu darbu, bet Irēnai ar Petru tas netraucē nemaz. Visi gadi aizvadīti, kopā strādājot lauksaimniecībā. Nākamgad viņi svinēs laulības 30 gadu jubileju.