Piektdien uz tirdzniecības centrs “Rožu galerija” būvniecības ieceres prezentāciju viesnīcā “Līva” bija pulcējies liels skaits interesentu, novēroja portāls. Domas par to, kam tā sauktajā Ļeņina laukumā būtu jābūt, dalījās. Ja vieni ideju par tirdzniecības centru atbalstīja, tad otriem labāk patiktu laukumu pārvērst par zaļu skvēru, tajā iesējot zālīti, iestādot puķu dobes.

Tirdzniecības centra “Rožu galerija” metu sanākušajiem prezentēja arhitekts Andris Kokins,  uz jautājumiem atbildēja arī investoru pārstāvis, SIA “Projekts “Rožu galerija”” valdes loceklis Henrijs Girskis un pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

Prezentāciju arhitekts A.Kokins iesāka ar atskatu pagātnē, atgādinot, kā teritorija ap Rožu laukumu izskatījusies gan pirms Otrā pasaules kara, gan pēc tam, uzsverot iznīcināto vēsturisko apbūvi, ko savā ziņā izdotos atjaunot, īstenojot tirdzniecības centra projektu, un kara laika rētas pilsētas centra daļas sejā saārstēt. “Gribam atjaunot Zivju ielas apbūvi,” – tā arī sacīja “Rožu galerijas” īstenotāji kādai kundzei, atbildot uz viņas jautājumu, kāpēc ir vēlme kaut ko celt, nevis vienkārši iesēt zālīti, iestādīt puķu dobes. Turklāt neviens investors nesēšot zālīti vietā, kur iespējams nopelnīt.

Kā uzzinām, investoram, kam Liepājas pašvaldība zemes gabalu starp viesnīcu “Līva”, Latviešu biedrības namu un Stendera ielu (Rožu laukumā 1/4) izīrējusi ilgtermiņā, – bija vairāki varianti, ko laukumā, kas šobrīd tiek izmantota kā autostāvvieta, būvēt. Bez tirdzniecības centra pastāvēja arī, piemēram, variants celt daudzdzīvokļu ēku vai viesnīcu.

Jau vēstīts, ka tirdzniecības centra “Rožu galerija” apjoms ir iecerēts kā funkcionāli viengabalains divu un trīs stāvu objekts (kopējā platība 12 000 kvadrātmetri) ar pazemes autostāvvietu.

Ēku iecerēts būvēt saliekamu, no monolīta dzelzbetona konstrukcijām, apdarē izmantojot augstvērtīgus, videi nekaitīgus un nedegošus materiālus. Liela uzmanība tiks pievērsta dabīgā apgaismojuma izmantošanai, arī energoefektivitātei, tiks domāts par apkures un vēdināšanas risinājumiem. Stāstot par būvi, A.Kokins norādīja uz vairākām inovācijām, kas tajā tiks īstenotas. Idejas arhitekts smēlies ārvalstīs, skatoties, kā tur šobrīd veidoti tirdzniecības centri. Kā vienu no jaunumiem, ko realizētu “Rožu galerijā” un kas nav nekur citur Latvijā, A.Kokins minēja elektromobili-iepirkšanās ratiņus, ko būtu ērti izmantot tieši veciem cilvēkiem. Ejas veikalos būtu tik platas, lai ar šiem ratiņiem bez problēmām varētu pārvietoties. Vēl ēkai iecerēts veidot ārējās kāpnes, kurām būtu ne tikai tīri dekora funkcija. A.Kokins: “Pa tām ikviens no ielas ērti varētu nokļūt uz ēkas otro vai trešo stāvu. Tāpat tās varēs izmantot evakuācijai.”

Šobrīd laukumā, kurā savulaik atradās Ļeņina piemineklis, vidēji var atstāt 80 automašīnas, aprēķinājis A.Kokins. Jaunajā tirdzniecības centra pagrabstāvā spēkratiem vietu būtu vairāk – 115. Autostāvvieta plānota moderna – ar vietu, kur uzlādēt elektromobiļus, būtu arī elekroniska ierīce, kas šoferus informētu, vai un cik brīvu vietu tajā brīdī autostāvvietā vispār ir. Autostāvvieta, visticamāk, būs par maksu, lai izvairītos no situācijas, ka spēkratu vadītājs atstāj pavasarī, bet savāc tikai rudenī. Iespējams, par brīvu būs pirmās divas stundas, – tātad tiem, kas plāno iepirkšanos “Rožu galerijā”. SIA “Projekts “Rožu galerija”” valdes loceklis H.Girskis lēš, ka autostāvvietu izmantos arī tie, kuri, piemēram, dosies uz kino seansu turpat blakus esošajā kino “Balle” vai koncertu biedrības namā. “Veikals bez autostāvvietas ir miris,” sacīja H.Girskis, noraidot iespējamās bažas, vai nenotiks tā, kā Graudu ielā ar biroju un tirdzniecības centru “Gallery”, kur autostāvvieta braucējiem ir slēgta. “Tad nav jēgas ieguldīt līdzekļus.” Paredzēts, ka autostāvvieta būs pieejama cauru diennakti.

Iecerēts, ka tirdzniecības centra pirmā stāva līmenī izvietosies pārtikas lielveikals, kā arī būs halle, kas tiktu izmantota kā “smaržu, garšu, degustācijas tirgus vieta”. Savukārt otrā stāva tirdzniecības platības paredzētas apģērbu un  rūpniecības preču tirdzniecībai. Trešā stāva līmenī izvietosies neliels restorāns, bērnu preces un grāmatnīca, un telpām būs tieša izeja uz ārējo jumta terasi, kas kalpos kā papildu tirdzniecības un atpūtas zona.

Kā zināms, plašas diskusijas sabiedrībā izraisījis šā brīža iecerētais ēkas ārējais veidols. Arī piektdien “Rožu galerijas” būvniecības ieceres prezentācijas laikā izskanēja vairāki neglaimojoši salīdzinājumi. Kādai kundzei objekts šķietot, kā liela, veca un samīta rīta čība. A.Kokins norādīja, ka pie fasādes vēl tiks strādāts, taču griboties iestrādāt vairākas svarīgas lietas, kas šo tirdzniecības centru atšķirtu no citiem. Noteikti nav vēlme to veidot kā lielu ”bleķa bundžu”. Galvenās lietas esot caurredzamība, gaisma un pievilcība. A.Kokins neslēpa, ka, veidojot “Rožu galeriju”, vadījies pēc tendencēm šodienas arhitektūrā. Tāpēc ir stikls, ņemts jūgendstila motīvs ar tās liekto, plastisko līniju, būvei iecerētas dzegas. Stiklojums nodrošinātu arī vizuālo kontaktu ar ārtelpu un otrādi. “Ir 21.gadsimts, un eju šodienas sliedēs. Taču pie vizuālā vēl daudz jāstrādā,” rezumējot sacīja arhitekts. Tam piekrita arī kāds liepājnieks, norādot, ka, viņaprāt, iecerētā būve ir “ultra moderna” un nekādi nav integrējama šā brīža vidē, būve drīzāk ir klaji uzspiesta. “Neesam pieraduši pie jaunām vēsmām. Nespējam saskatīt, kas būs labs,” atzina kāda sieviete, vērojot, kādas diskusijas noris ap jauno būvi. Taču uz prezentāciju bija sanākuši ne tikai idejas  pretinieki, bet arī atbalstītāji. Kādai pensionāre atzina, ka pārmaiņas šajā vietā gaidījusi jau sen. “Tas ir pozitīvi, ka cilvēki ir sasparojušies ko darīt. To nevajadzētu bremzēt,” viņa portālam sacīja. “Mana vēlēšanās, – lai šajā laukumā kaut kas būtu. Tas ir degradēts, pilsētas centram nepiestāv. Kāpēc mēs, liepājnieki, vienmēr iebilstam, protestējam, ja ko būvē?”

Tirdzniecības centra “Rožu galerija” īstenotājiem tikšanās ar iedzīvotājiem ilga teju trīs stundas. Interesēja, kā ap objektu tiks organizēta transporta plūsma, kāds no ēkas būs sabiedriskais labums, kāpēc to nevarēja celt, piemēram, pie viesnīcas “Kolumbs”, kur ir tukša vieta, vai Vaiņodes ielā, jo “objektam kā tādam nav vainas, tikai vieta nav izvēlēta īstā”. Vēl izskanēja jautājumi par to, vai Stendera iela nepārvērtīsies par piegādes ielu, vai bērzs pie viesnīcas “Līva” tiks saglabāts. Kāda sieviete satraukusies, vai līdz ar jaunā tirdzniecības centra būvēšanu necietīs viena no pilsētas pērlēm – netālu esošā Sv.Trīsvienības katedrāle. Viņasprāt, sakrālās celtnes pamatus varētu ietekmēt gan aktīvāka transporta plūsmas organizēšana pa Baznīcas ielu, gan arī gruntsūdens līmeņa izmaiņas, kas varētu rasties tirdzniecības centra būvniecības darbu laikā.

Vairāki runātāji izteica šaubas, vai šī nekļūs par vēl vienu tukšu ēku Liepājā, jo iedzīvotāju palicis maz un viņu pirktspēja – vēl mazāka. Kokins ieteica raudzīties nākotnē optimistiskāk, sakot, ka šo stāstu var attiecināt arī uz Olimpisko centru. Arī tad domas bijušas līdzīgas, bet šodien šo ēku apmeklējot 3000 cilvēku dienā.

Rezumējot prezentāciju, tika norādīts uz vairākiem ieguvumiem: tiks aizpildīts tukšums, sakārtota vide un apkārtesošā transporta plūsma, radītas jaunas darbavietas (kopskaitā 250), tiks attīstīts šopingtūrisms, pilsētvidē būs jauns zīmols. Jāpiebilst, ka būvniecības ieceres publiskās apspriešanas ietvaros turpināsies līdz šā gada 14. februārim.

Uzziņai
Ar informatīvajiem materiāliem par  jauno Rožu galerijas būvniecības ieceri ikviens interesents var iepazīties:
Liepājas pilsētas Domes vestibilā, Rožu ielā 6, darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00;
mājas lapā www.liepaja.lv – sadaļā Bizness/Būvniecība/Sabiedriskās apspriešanas vai Sabiedrības līdzdalība – līdz 2014. gada 14. februārim.
Atsauksmes ikviens interesents var iesniegt: Liepājas pilsētas Būvvaldē, Rožu ielā 6, līdz 2014. gada 14. februārim.
Informatīvais tālrunis: 63404725.

17Skatīt galeriju