Māju renovācija mūsu pilsētā turpinās pilnā sparā. Vairākkārt, atsaucoties uz cilvēku sūdzībām, esam rakstījuši par problēmām būvdarbos, strādnieku neizdarību, kā arī slikto rezultātu. Arī šoreiz uz redakciju piezvanīja kāda lasītāja, kura vēlējas runāt par ēku atjaunošanu, turklāt nevis izsakot pārmetumus kāda virzienā, bet gan paslavējot sakārtoto Siļķu ielas 25. namu.

Siļķu ielas 25. nama iemītnieks Laimonis Lazarenoks, kurš pats sevi dēvē par ēkas tehniķi, tur dzīvo jau kopš mājas pirmsākumiem, tas ir, 1977. gada. Viņam spilgti atmiņā palicis laiks, kad mājai nodibināta sava dzīvokļu īpašnieku biedrība “Siļķu 25”. “To, kā šeit izskatījās pirms kādiem desmit gadiem un kā ir tagad, nevar salīdzināt. Mūsu ēka tolaik vēl bija pilsētas namu pārvaldes pārziņā. It kā maksājām apsaimniekošanas maksu, taču vienīgais, ko pārvaldes cilvēki darīja, bija skaitītāju mērījumu nolasīšana. Pēc tam viņi uzreiz nozuda. Mājas sakārtošanā apsaimniekotājs neieguldīja neko. Nevarējām taču tā vienkārši noskatīties, kā ēka ar katru gadu tiek nolaista aizvien vairāk. Tādēļ arī radās ideja par savas biedrības veidošanu,” atceras L. Lazarenoks.

Arī biedrības “Siļķu 25” valdes priekšsēdētāja Marija Li, atceroties nedaudz vairāk kā desmit gadus tālo pagātni, saka: “Joprojām esmu neizpratnē – apsaimniekošanas maksu maksājām, bet naudas ēkas labiekārtošanai nekad nebija. Beigās, kad nodibinājām savu biedrību, pat bijām parādā. Tas taču ir absurds. Tagad mēs par pašu iekrāto naudu esam nosiltinājuši māju, ielikuši jaunas durvis gan kāpņu, gan ratiņtelpās. Tāpat nomainīti ūdens stāvvadi, sakārtota kanalizācija, veikts kosmētiskais remonts kāpņu telpās un izdarīti vēl citi darbi.”

Uz jautājumu, kādēļ viņi nav izmantojuši Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, Marija atbild: “Tas, ka mums daļu renovācijas izdevumu segtu Eiropas fondi, nenozīmē, ka nebūtu jāņem kredīts. Mēs nolēmām iet citu ceļu, varbūt garāku, taču bez kredītiem.”

Mājas atjaunošana uzsākta pirms četriem gadiem, un, kā saka biedrības priekšsēdētāja, šis process joprojām turpinās. “Ēkas siltināšana ir praktiski pabeigta, vēl palikuši tikai balkoni, tiesa, pagaidām darbi nenotiek, jo visi no tiem nav aizstikloti. Mūsu mājā dzīvo daudz pensijas vecuma ļaužu, kuri finansiālu apsvēru dēļ to uzreiz nevar izdarīt. Kad tas tiks padarīts, tad arī varēsim pabeigt siltināšanu,” skaidro M. Li.

Lai iekrātu naudu tik vērienīgiem remontdarbiem, tikusi paaugstināta apsaimniekošanas maksa, taču pārsvarā tā esot lielāka tikai vasaras laikā. Tas tāpēc, lai apkures sezonā nama iemītniekiem nebūtu pārāk liels finansiālais slogs. “Vasarā apsaimniekošanas maksu par kvadrātmetru paaugstinām par desmit centiem,” saka Marija.

Laimonis Lazarenoks pastāsta, ka, lai taupītu naudu, daļu no veicamajiem darbiem izdara viņš pats. Piemēram, pie ieejas kāpņu telpās viņš mājas iemītnieku ērtībai margām piemetinājis āķus, uz kuriem var pakarināt somas vai iepirkumu maisiņus. “Cilvēkiem somas nav jāliek zemē, kad jāievada durvju kods,” teic L. Lazarenoks, kurš tagad strādājot uz jumta, jo tur vēl darāmā daudz.

Marija un Laimonis gan pauž sašutumu par mazajiem huligāniem, kuri ik pa laikam apķēpājot kāpņu telpu durvis.