Jau rakstījām, ka vairāki Liepājas iedzīvotāji no uzņēmuma “Lēņu nams” iegādājās īpašumus Lēņu ielā 5, Liepājā, apdzīvoja tos, ieguldīja līdzekļus, bet pēcāk zaudēja mājokļus.

“Saistībā ar pārdevēja SIA “Lēņu nams” vienkāršotās likvidācijas procesu un sakarā ar to, ka neieskatījās “Latvijas Vēstneša” oficiālajā publikācijā,” vēstī U. Šneibahs.

Šī ēka nekad nebija nodota ekspluatācijā un sadalīta dzīvokļu īpašumos, Zemesgrāmatā tā bija reģistrēta kā jaunbūve.

2021. gadā to Liepājas pašvaldības pārziņā nodeva valsts, līdz ar to dzīvokļu īpašnieki, paši to nezinot, bija nopirkuši tikai solījumus.

Visiem iemītniekiem māja bija jāatstāj.

Iedzīvotāji vērsās gan Liepājas pašvaldībā, gan ministrijās, gan tiesā, taču visas institūcijas lēma, ka viņi ir neatgriezeniski zaudējuši savas tiesības uz mājokli un īpašumu.

Liepājas pašvaldība šai namā plāno ierīkot sociālos dzīvokļus.

“Pieteikuma būtība īsumā – lūgums Satversmes tiesai atzīt Komerclikuma 317. panta otro daļu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normām, proti, Satversmes 89. un 90. pantam no apstrīdētās normas spēkā stāšanās, proti, no 2013. gada 1. janvāra.

Apstrīdētā tiesību norma – Komerclikuma 317. panta otrā daļa: “(2) Sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process”,” norāda U. Šneibahs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.