Lepojos ar to, ka viņi man ir
0
Mūsu radu saime ir ļoti plaša. Lielākā daļa no mūsu ģimenes ir nākusi no Latvijas, Kurzemes. Mana māte ir latviete, bet tēvs ir baltkrievs. Vecvecāki ir īsti latvieši. Opis Jānis Lemkens ar omu Mirdzu Lemkenu (Braži) strādājuši kolhozā “Sarkanā zvaigzne”, bet pārejas posmā – Priekules padomju saimniecībā. Tagad ome ar opi jau ir pensionāri. Viņu vecāki ir latvieši, kuri piedzīvojuši grūtu dzīves ceļu, ejot cauri 1. un 2. pasaules karam, padomju laikiem.
Viņi arī piedzīvojuši bēgļu laikus un dzīvojuši Kuldīgas rajona “Snēpeļos”. Kādreiz bijuši vecsaimnieki. Mans tēvs Vikentijs Darmakovičs dzimis Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā. Pēc tam 1959.gadā pārcēlies uz Latviju. Strādāja Priekules padomju saimniecībā par mehanizatoru, bet pēc Latvijas atjaunošanas – zemnieku saimniecībā “Ašmi”. Tēva māte Lengina Darmakoviča dzīvoja Priekules pagastā un strādāja padomju saimniecībā par slaucēju. Tēvs Vasilijs Darmakovičs strādāja padomju saimniecībā par traktoristu. Manam tēvam vēl ir divi brāļi. Mana māte Inga Darmakoviča (Lemkena) strādāja Priekules Patērētāju biedrībā par pārdevēju, kā arī Priekules padomju saimniecības bērnudārzā “Dzirnaviņas”. Pašlaik strādā zemnieku saimniecībā “Ašmi”. Vēl mammai ir trīs māsas un brālis. Mans brālis Jānis Minka pēc profesijas ir celtnieks. Un protams es pati, Laura Darmakoviča.
Es viņus visus ļoti mīlu un lepojos ar to, ka viņi man ir.
Laura Darmakoviča,
Priekules vidusskolas 8.a klases skolniece