Patieso stāstu par situācijām, no kā varam gūt mācību, turpinās. Šis notikums, ko izstāstīšu, varēja izvērsties par lielu traģēdiju – daudzi varēja tikt saskropļoti vai pat būt miruši.

Ieradās bravūrīgi vīrieši

Bijām aizbraukuši uz lauku zaļumballi vienā Liepājas rajona ciematā – ikgadējs vasaras svētku pasākums, kur atpūšas gan vietējie, gan atbraukušie ciemiņi no tuvienes un tālienes. Pasākums iesākās mierīgi – cilvēki kompānijās pļāpāja par dzīvi, cepa sašliku, iedzēra pa alus kausam. Pretī deju placim kūrās ugunskurs. Balles placī ieradās divi vietējā miestiņa tūristi ar attieksmi: jāparāda stulbajiem  lauciniekiem, ka viņi ir no dižpilsētas Rīgas, ietērpušies visai oriģinālos, ķirurga, tērpos un pamatīgi piešāvušies. Viņu uzvedība bija bravūrīga, tādējādi cenšoties pievērst klātesošo uzmanību, apvainojoši aizskāra pārējos. Dažkārt viņu uzvedība bija pārāk izaicinoša un neciešama. Apsargs jau iesākumā viņus brīdināja, ja tā turpināsies, viņš būs spiests likt pamest balli.

Centās kaut ko aizdedzināt

Uz balli ieradās arvien vairāk cilvēku – gan bērni un jaunieši, gan arī pieaugušie, kuri vēlējās svinēt svētkus savās kompānijās.

Jautrība sāka uzņemt lielus apgriezienus – deju placis pilns ar dejotājiem, mūzika arvien lustīgāka, cilvēki staigāja šurpu turpu, viens pie otra un baudīja pasākuma atmosfēru… Par abiem tipiņiem, šķiet, bija aizmirsts, visi ļāvās jautrībai – jaunieši, sastājušies bariņos, dejoja, citi – pa pāriem, salīdzinoši maz cilvēku sēdēja pie galdiem. Abi vīrieši pēkšņi sarosījās – uz mirkli kaut kur nozuda un atkal atgriezās ar diezgan iespaidīgu maisiņu rokās. Visi nosmēja, ka aizgājuši pakaļ alkohola krājumiem. Apsargs, vēroja abus, jo viņu uzvedība pie ugunskura bija ļoti aizdomīga – viņi, pieliekušies pie zemes, centās kaut ko aizdedzināt.

Pirotehnikas kaste apkrita…

Pēkšņi pie ugunskura atskanēja sprādzieni un gaisā izšāvās pāris raķetes. Iestājās īslaicīgs apjukums. Apsargs devās abu uguņotāju virzienā, lai pārtrauktu viņu bīstamās darbības, jo viņi apdraudēja pārējos. Taču tālākais lika visiem sastingt un piedzīvot nāves bailes. Arī es tajā brīdī atrados deju placī un piedzīvoju neaizmirstami stindzinošus mirkļus, ko atcerēšos visu mūžu.

Nedaudz lija. Pirotehnikas kaste bija nedaudz aplijusi, kas kavēja pārējo raķešu izšaušanos. Acumirklī atskanēja spēcīgāks sprādziens, kastei apkrītot pārpildītā deju plača virzienā… Raķešu lidojumi visiem lika sastingt – tās šāvās visos virzienos. Cilvēkos sākās panika un uztraukums, kas mijās ar kliedzieniem.

Divas raķetes lidoja manā virzienā. Pēdējā brīdī draudzene mani parāva nost. Viena raķete skāra bikšu galus, izsvilstot robam. Otra raķete aiztriecās gar plecu, skarot matus. Raķetes savu skrējienu pārtrauca, atduroties pret koku stumbriem vai krūmiem, citas – aizlidoja vēl vairākus metrus tālāk, kur arī atradās cilvēki, kam izdevās izvairīties pēdējā brīdī. Aptuveni pēc minūtes sprādzieni mitējās. Visi, elpu aizrāvuši, gaidīja, vai patiešām tas viss ir beidzies. Pamazām visi no šoka atguvās – bija gan pārbīļa asaras, gan atvieglojums, gan arī spēka izsīkums no lielajām bailēm. Labu brīdi neviens nespēja pakustēties… Man trīcēja viss ķermenis, pat šķita, ka ikvienam var dzirdēt sirdspukstus.

Ar abiem solīja izrēķināties

Mūzika apklusa. Apsargs un visi pārējie pārbaudīja, vai visi ir dzīvi un veseli. Abi pirotehniķi fonā uzjautrinājās un aplaudēja par lieliski izdevušos uguņošanas šovu, kāds nekad iepriekš neesot redzēts. Vīriešu kārtas pārstāvji un daudzi bērnu vecāki solīja ar uguņošanas speciālistiem izrēķināties, notika lamāšanās un asas vārdu apmaiņas. Dažiem izdevās abus iekaustīt. Vienam puisim bija nedaudz apdedzināta roka. Abus ballētājus nogādāja policijā. Pēc tam neviens vairs nespēja turpināt svētkus – visi steidzīgi devās prom.

Tā arī līdz šim brīdim neesmu tikusi skaidrībā – vai patiešām piedzērušiem cilvēkiem ir vajadzīgs pievērst sev uzmanību tādā veidā, kas apdraud citus? Sapratu to, ka kopā ar mums tajā vakarā ballējās  arī Dievs, kurš pasargāja no milzīgas nelaimes un arī traģēdijas.

Liene Andersone